Mūsdienās divi aspekti veido izacinājumu inženierizglītībai. Pirmkārt, tā ir zināšanu sabiedrības rašanās kā sekas industriāla laikmeta aizvietošanai ar informācijas laikmetu. Zināšanas kļūva par vissvarīgāko cilvēku vērtību, veicinot viņu nodarbinātību un konkurētspēju darba tirgū. Otrkārt, tehnoloģijas augoša ietekme un strauja attīstība izvirza prasības nodrošināt augsti kvalificētu un tehniski izglītotu darba spēku. Rezultātā tas izsauc izmaiņas inženierizglītībā, kas ir saistītas ar zināšanu pārvaldības aktivitāšu integrāciju, kuras attiecas uz nepareiziu priekšstatu un trūkstošu zināšanu disgnosticēšanu. Rakstā ir atspoguļota pieredze attiecībā uz zināšanu pārvaldību procesorientētajā apmācībā, kurā zināšanu pārvaldība ir atbalstīta ar jēdzienu tīklos sakņotu intelektuālu sistēmu.