Piedāvātas jaunas secīgo iztvērumu pieejas eksperimentu plānu veidošanai. Galvenā ideja ir jaunu eksperimentu plāna punktu pievienošana vai eksistējoša plāna punktu sakārtošana, izmantojot kritēriju, kurš ir sava veida kompromiss starp telpas aizpildes vienmērīguma kritēriju visā eksperimentālajā apgabalā un tā maza dimensiju skaita projekciju apakštelpās. Secīgie iztvērumi var tikt lietoti gan metamodeļu veidošanai, gan uz metamodeļiem balstītai optimizācijai. Darbā lietotas lokāli svērto polinomu aproksimācijas metodes un rezultāti salīdzināti ar citu autoru rezultātiem, kuri iegūti ar Radiālo bāzes funkciju un Kriginga metodē, pielietojot tās labi zināmiem aproksimācijas un optimizācijas testa uzdevumiem. Vairumā gadījumu jaunie datoreksperimentu plāni dod mazāku prognozes kļūdu, salīdzinājumā ar zināmajiem secīgajiem plāniem.