Energosistēmas sabrukumi, kas rada draudus iekārtām un lielus tautsaimniecības zaudējumus, periodiski notiek visā pasaulē. Sabrukumu procesi ir saistīti ar lielu notikumu dažādību, kas rada iespaidu, ka katrs no tiem ir unikāls. No otras puses aizsardzībai no šādām parādībām jāizmanto automātika, kas spēj reaģēt tikai uz likumsakarīgo. Sakarā ar to, ka aizsardzības daudzveidībai jāatbilst notikumu daudzveidībai, radikālās aizsardzības radīšana var izrādīties problemātiska. Toties notikumu dziļa nestereotipiskā analīze, atmetot to, kas nav būtisks, liecina, ka sabrukumu procesi ne tikai nav unikāli, bet, no automātisko iekārtu izvēles viedokļa, tie ir praktiski vienveidīgi. Starp tiem var izšķirt primāros notikumus (iemeslus) un sekundāros (sekas). Vēršot uzmanību primāriem notikumiem, ir iespējams radīt radikālu pretsabrukuma kompleksu. No ieviešanas viedokļa, jāizmanto aizsardzības elementus, kuru darba spēja ir pierādīta daudzgadīgā ekspluatācijā, kaut gan līdz šim tie izmantoti sekundāro notikumu novēršanai un tāpēc nespēja novērst sabrukumus. Rezultātā tika radīta energosistēmas pretsabrukumu preventīvā kompleksa koncepcija, kas ievirzot notikumus optimālā gultnē, ātri un automātiski likvidē sabrukumus vairāku desmitu sekunžu laikā uz ekspluatācijā pārbaudīto risinājumu pamata.