Programmatūras izstrādes pasaulē ir pieejamas nedaudzas vadlīnijas un metodes, kas domātas programmatūras prasību un arhitektūras saskaņošanai, pie tam, tādā veidā, lai izstrādātā arhitektūra atbilstu definētajām prasībām. Praktiski visas programmatūras prasību un arhitektūras saskaņošanas metodes neizmanto matemātisku pamatu saskaņošanas procesa veikšanai. Raksta galvenais mērķis ir definēt pieeju, kā saskaņot programmatūras prasības un arhitektūru modeļvadāmajā arhitektūrā. Modeļvadāmā arhitektūru programmatūras sistēmu apskata no trīs dažādiem skatu punktiem. Katrs no šiem skatu punktiem tiek attēlots ar savu modeli. Prasību un arhitektūras saskaņošanu modeļvadāmajā arhitektūrā ir iespējams veikt izmantojot topoloģisko funkcionēšanas modeli, kā arī izmantojot topoloģisko funkcionēšanas modeli ir iespējams veikt no skaitļošanas neatkarīga modeļa formālu transformāciju uz platformas neatkarīgu modeli. Topoloģiskā funkcionēšanas modeļa izmantošana saskaņošanas procesā nodrošina trasējamību starp dažādiem programmatūras artefaktiem, piemēram, starp programmatūras prasībām un arhitektūras elementiem. Raksta ietvaros ar praktiska piemēra palīdzību ir demonstrēts, ka programmatūras prasības un arhitektūru ir iespējams saskaņot saskaņošanas procesā izmantojot topoloģisko funkcionēšanas modeli. Ar praktiskā piemēra palīdzību ir parādīts, ka ir iespējams formalizēt UML diagrammas, ieviešot UML diagrammās topoloģiju, ir apskatīta topoloģijas ieviešana klašu diagrammā un topoloģiska klašu diagramma.