Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas modelis Latvijā
Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma attīstība : Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta zinātniskie raksti. 1.sēj. 2011
Vitālijs Zubkovs, Ineta Geipele

Viens no galvenajiem ekonomikas uzdevumiem ir esošā dzīvojamā fonda sakārtošana atbilstoši kvalitātes standartiem, kas nodrošina komfortablus dzīvošanas apstākļus. Izvirzītā uzdevuma atrisināšanai nepieciešama dzīvojamā kompleksa vadības mehānisma pilnveidošana, efektīva ekonomisko resursu izmantošana, kas nodrošina dzīvojamā fonda saglabāšanu un atjaunošanu. Viens no galvenajiem faktoriem, kas notur renovācijas projektu realizāciju dzīvojamā kompleksā, ir to realizācijas mehānismu un modeļu trūkums. Investīciju efektivitātes novērtējumam mājokļu atjaunošanā ir savas īpatnības, ko izraisa tas, ka mājoklis ir īpašas sociālās nozīmes objekts. Dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas Latvijā ir ievērojams energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls, kura ietvaros var ievērojami samazināt mājokļa siltumenerģijas patēriņu un samazināt iemītnieku maksājumus par siltumenerģiju. ES Latvijai piešķīra līdzekļus, kas paredzēti Latvijas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu līdzfinansējums veido līdz 50% no pilnas nepieciešamo darbu vērtības. Pie esošā ES sniegto līdzekļu apjoma dzīvojamās sfēras energoefektivitātes projektu realizācijai, projektiem ir atsevišķs raksturs. Esošais valsts atbalsts un organizācija, kas virzīta uz energoefektivitātes paaugstināšanu nestrādā, jo pilnībā trūkst maznodrošināto iedzīvotāju slāņa uzturēšanas/atbalsta programmas. Trūkst vienkāršas, skaidras gan finansējuma, gan kredīta atgriešanas shēmas. Pētījumā noskaidrots galvenais iemesls, kādēļ netiek realizēti dzīvojamā fonda energoefektivitātes projekti, t.i., trūkst mājokļu īpašnieku motivācija uzņemties saistības projektu realizācijas kredīta piesaistē un atgriešanā. Šim mērķim autors izstrādāja un ekonomiski pamatoja organizācijas, projektu dalībnieku savstarpējās sadarbības modeli Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanai, pielietojot optimālu finansējuma modeli, apgūstot ES līdzekļus, ņemot vērā visu projektu realizācijas dalībnieku intereses. Piedāvātais organizācijas modelis, kas tieši izveidots darbu veikšanai Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanai, deva efektīvu, ekonomiski pamatotu rezultātu.


Atslēgas vārdi
energy, resource efficiency, economic modeling, housing

Zubkovs, V., Geipele, I. Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas modelis Latvijā. No: Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma attīstība : Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta zinātniskie raksti. 1.sēj. Rīga: RTU Izdevniecība, 2011, 206.-213.lpp. ISSN 2243-6030.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196