Latvijai iekļaujoties Eiropas kopējā ekonomiskā telpā, attīstoties vides apziņai sabiedrībā un arī valstiskā līmenī, vides jautājumi ir kļuvuši svarīgāki gan sociāli politiskā, gan ekonomiskā sfērā. Valsts ir uzņēmusies atbildību vides un dabas ilgtspējības nodrošināšanā, kas apliecināts nacionālajā likumdošanā. Ir ieviesta un pārbaudīta laba prakse - jaunu biznesa ideju un projektu ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) pirms to īstenošanas pēc iespējas agrākā to attīstības stadijā. Latvijā kopš likuma “Par ietekmi uz vidi novērtējumu” stāšanās spēkā (1998) ir paveikti 99 ietekmes uz vidi novērtējumi dažādu saimnieciskās darbības sfēru projektiem, galvenās no kurām ir satiksmes infrastruktūras, lauksaimniecības kompleksu un ražošanas/pārstrādes uzņēmumu attīstība, derīgo izrakteņu ieguve. Jebkura saimnieciskā darbība rada ietekmi uz vidi - negatīvu vai pozitīvu, tādēļ ļoti svarīgi šo ietekmju nozīmīgumu un būtiskumu novērtēt adekvāti un objektīvi, un tādā gadījumā arī lēmuma pieņēmējs tiek nodrošināts ar korektu informāciju un novērtējuma rezultātiem. IVN mērķis ir savlaicīgi noteikt iespējamo ietekmi uz vidi, dabu, sociāli-ekonomiskiem apstākļiem, ko var izraisīt paredzētā darbība tās īstenošanas gadījumā, lai veiktu pasākumus šo ietekmju novēršanai vai mazināšanai pēc iespējas agrākā projekta attīstības stadijā. Paredzēto darbību ietekmju uz vidi kvantitatīvu novērtēšanu nodrošina indikatori, kas sniedz visaugstāko iespējamo objektivitāti šajā novērtējuma procesā. Līdz šim indikatoru izvēle IVN ir atstāta novērtējuma veicēju ziņā. Katrā projektā iesaistīto speciālistu komanda atbilstoši novērtējuma programmai veic IVN pēc savas ierastās metodes, kompetences līmeņa un saistībām ar paredzētās darbības ierosinātāju. Līdz ar to nav arī vienotas indikatoru sistēmas līdzīgu projektu, piemēram, autoceļu, vai lopkopības kompleksu utt., ietekmes uz vidi novērtēšanā. Lai izvairītos no virspusējības un subjektivitātes IVN procesā, ir nepieciešams un, kā to rāda daudzu valstu pieredze, iespējams apstiprināt indikatorus ietekmju novērtēšanai katrā vides jomā. Indikatoru validēšanas jeb apstiprināšanas trūkums var radīt negatīvu atsauci uz vides un sociālo ietekmju novērtējuma kvalitāti, lietderību un ticamību, t.i., diskreditēt jeb apšaubīt IVN rezultātus. Apstiprinātu indikatoru sistēmas nepieciešamība ir lielāka tajās valstīs, kur par IVN maksā paredzētās darbības pieteicējs, kā tas ir arī Latvijā. Ir zināmas izstrādātas vairākas no indikatoru apstiprināšanas jeb validēšanas metodēm, kas ir samērā viegli saprotamas un lietojamas. Gan indikatoriem, gan indikatoru apstiprināšanai ir izvirzīti kritēriji. Indikators tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja tas ir zinātniski pamatots, tā piedāvātā informācija ir atbilstīga, un tas ir pielietojams un lietojams gala izmantotājiem. Indikatorus izvēlas katram mērķim vai problēmai konkrētajā jomā un tiem ir jābūt saprotamiem, viegli izmērāmiem, skaidri jāatspoguļo izmaiņas vides situācijā, un vēlams balstītiem uz zinātniskiem pamatiem. Indikatoru vērtēšanas un apstiprināšanas metodes var kombinēt, kā tas atrodams vairākos literatūras avotos. Darba mērķis ir izveidot optimālu indikatoru sistēmu ietekmes uz vidi novērtējumam, kas būtu piemērota Latvijas situācijai. Tādēļ viens no uzdevumiem ir izanalizēt esošās indikatoru validēšanas metodes, atrast vienkāršu, samērā viegli lietojamu indikatoru apstiprināšanas metodi un aprobēt to. Apstiprināšanas process kopīgos vilcienos sastāv no indikatoru izveides, validācijas kritērijiem, validācijas shēmas un aprobācijas. Šajā darba stadijā praktiskos piemēros ir izvērtētas esošās validēšanas metodes un veikts to salīdzinājums. Iegūtie rezultāti dažādu metožu praktiskā pielietojumā pavērs ceļu detālākiem pētījumiem IVN kvalitātes stiprināšanā Latvijā.