Ikgadējais kravu pārvadājumu ar jūras transportu pieaugums sekmē kuģu izmešu palielināšanos. Tapēc arī starptautisko konvenciju prasības, kas attiecas uz gaisa piesārņojumu, kļūst arvien stingrākas. Lielākās pasaules ostas darbojas pēc kuģu apkalpošanas principa - kas pirmais iebrauc, tas pirmais tiek apkalpots (First-Come, First-Serve). Tas stimulē kapteini kuģot ar maksimālo ātrumu, tādējādi palielinot degvielas patēriņu. Ātrums ir vislielākais parametrs, kas ietekmē gaisa piesārņojumu no kuģiem, divreiz palielinot kuģa ātrumu un četras reizes izmešu skaitu. Turklāt standarta pārvadāšanas noteikumos ir sekojoša prasība attiecībā uz nofraktēto kuģi – „maksimāla nosūtīšana"(utmost dispatch) uz galamērķa ostu, pat, ja ir zināms, ka kuģis stāvēs uz enkura vairākas dienas pirms pieņemšanas pie piestātnes. Rezultātā tiek piesārņots gaiss, ir papildus izmaksas gan kuģu īpašniekam, gan fraktētājam. Degvielas izmaksas var sastādīt līdz 60-80% no kopējām kuģa ekspluatācijas izmaksām, atkarībā no kuģa tipa un citiem parametriem [skat.1.att.]. Izmaiņas degvielas cenās ietekmē relatīvo izmaksu struktūru. Ja degvielas cena pieaug, pieaug arī kopējās reisa izmaksas. Tāpēc jūrniecības nozares dalībnieki strādā pie tāda kuģu darba optimizācijas projekta, kas ļautu darboties jūras transporta nozarei kopumā, videi nekaitīgā un ekonomiskā veidā. Starptautiskas Jūras organizācijas Vides aizsardzības komitejas sadarbības rezultātā ar Intertanko ieviesa "Virtual arrival " projektu, kura galvenais mērķis ir samazināt faktisko CO2 emisiju, efektīvi izmantojot degvielas patēriņu.