Baltijas jūra ir viens no noslogotākajiem kuģošanas rajoniem pasaulē. Turklāt kravu pārvadājumu apjoms un kuģu skaits turpina augt. Kā ziņo ostu pārvaldes, 2011.gada pirmajos septiņos mēnešos visvairāk kravas Baltijā pārkrāva Tallinas osta, tai seko Klaipēdas osta un Rīgas osta. [6]. Ņemot vērā straujo kravu apjomu palielināšanos, notiek intensīvi pētījumi, kā samazināt kuģu radīto izmešu un piesārņojuma daudzumu. Sevišķi svarīgi tas ir lielajās ostu pilsētās. Eksistē dažādi tehniski risinājumi, kā samazināt NOx, SOx, CO2, PM, VOC, tomēr ostās visefektīvākā metode, kā arī viena no dārgākām, ir izveidot kuģa krasta pieslēgumu OPS (Onshore Power Supply). Baltijas reģionā, vienā no intensīvākajiem kuģošanas rajoniem, ir ļoti svarīgi atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu. Šī darba mērķis ir atspoguļot OPS esošo situāciju Baltijas valstu ostās. Darbs balstās uz darba autoru veikto pētījuma rezultātiem projekta „Clean Ship” ietvaros, veicot ostu aptaujas. Šobrīd 3 Baltijas valstu ostas ir dažādās pozīcijās, bet tomēr tālu no jēdziena “zaļā osta”. OPS ieviešana prasa lielus līdzekļus, tāpēc ir vajadzīga cieša sadarbība starp kuģu īpašniekiem, ostu pārvaldēm un vietējām un starptautiskām institūcijām