Aļģes ir laba alternatīva pirmās vai otrās paaudzes biodegvielu ražošanai. Aļģes raksturo augstā fotosintētiskā ražība, salīdzinoši nelielie izmantojamās zemes apjomi, kā arī grunts un pazemes/virszemes ūdeņu piesārņojuma labāka kontrole. Iespēja mikroaļģu kultivēšanai kā oglekļa avotu izmantot emitēto fosilo CO2 ļaus nākotnē samazināt emitēto gaisa piesārņojošo vielu daudzumu. Mikroaļģes nodrošina tiešu bioatkritumu pārstrādi un ļauj transformēt negatīvos vides aspektus pozitīvajos. Dzīves cikla novērtējums (DCN) ir fundamentāla metode, kas ļauj optimizēt un samazināt procesu ietekmi uz vidi, ļauj identificēt būtiskos vides aspektus, kas raksturīgi dažādiem ražošanas posmiem. DCN ir viens no labākajiem instrumentiem, lai noteiktu vides ieguvumus. Aļģu transformācijas procesi (biogāzes ražošana un attīrītā metāla izmantošana par biodegvielu) un aļģu audzēšanas process ir interesanti no izpētes viedokļa. Digestāta šķidrās frakcijas recirkulācija aļģu baseinos un minerālvielu recirkulācija ir papildu pozitīvie ieguvumi, kas rodas, iegūstot biogāzi no aļģēm. Raksta mērķis ir noteikt vides ietekmi, kas rodas, izmantojot no aļģēm iegūtu biogāzi, elektrības un siltuma ražošanai koģenerācijas stacijā (40 kW), un salīdzināt to ar dabasgāzes radīto ietekmi.