Pēdējo gadu laikā ir aktualizējusies „zaļās domāšanas” koncepcija arī analizējot jūras transporta ietekmi uz vidi. Kuģa pieslēgšanas krasta strāvai atrodoties ostā ir viena no alternatīvām, lai mazinātu gaisa piesārņojumu ostās, minimizētu kuģa darbības rezultātā radušos trokšņus, mazinātu izmaksas par degvielu un atvieglotu kuģa dzinēju un palīgmehānismu remonta plānošanu un veikšanu. Pieslēgšanās krasta strāvai ir saistāma arī ar vairākām grūtībām: neattīstītu vai pat neesošu ostas infrastruktūru(pieslēgšanas punkti ut.t.), dažādu frekvenču esamību 50 Hz vai 60 Hz u.c. Šī publikācija ir balstīta uz projekta „Clean Ship” ietvaros veikto 17 Baltijas jūras reģiona ostu esošās krasta strāvas infrastruktūras analīzi.