Restaurācijas vajadzībām izstrādāta metode, kā no dolomīta un mālu maisījuma iegūt materiālu, kas būtu pielīdzināms no dabīgā merģeļa ražotajam romāncementam, kas plaši lietots 19./20. gs. arhitektūrā. Darbā aplūkoti četri dažādi maisījumi no Spartaka atradnes kvartāra māliem un Kupravas atradnes devona māliem maisījumā ar Kranciema atradnes dolomītu. Izpētei izvēlētas 800°C un 900°C apdedzināšanas temperatūras. Izveidoti sastāvi ar mālu saturu 10, 20 un 30 %, kas ir tuvs dabīgā merģeļa sastāvam. Rentgena difrakcijas analīžu rezultāti rāda, ka visos maisījumos, neatkarīgi no mālu veida, daudzuma un apdedzināšanas temperatūras, ir veidojušās šādas kristāliskās fāzes - kvarcs (SiO2), kalcija oksīds (CaO), dikalcija silikāts (2CaO•SiO2) un magnija oksīds (MgO). Romāncementa cietēšanas procesā īpaša nozīme ir cementa minerālam - dikalcija silikātam, kas hidratējoties veido dikalcija silikāta hidrātu un nodrošina saistvielas hidrauliskās īpašības. Paraugos, kas apdedzināti 900°C temperatūrā, pēc divu nedēļu ilgas hidratācijas ar rentgena difrakcijas metodi konstatētas šādas kristāliskās fāzes - kvarcs (SiO2), kalcija hidroksīds (Ca(OH)2), magnija hidroksīds (Mg(OH)2), kalcīts (CaCO3), kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO) un dikalcija silikāta hidrāts (2CaO•SiO2•H2O). Šī izvēlēta par perspektīvu apdedzināšanas temperatūru, jo tajā veidojies vairāk 2CaO•SiO2