Cilvēkkapitāla attīstība, brīvas intelektuālas personības un kvalitatīva darbaspēka veidošanās notiek daudzu objektīvu faktoru ietekmē. Valsts cilvēkkapitāla veidošana lielā mērā ir atkarīga no izglītības lomas palielināšanās un visas izglītības sistēmas funkcionēšanas efektivitātes paaugstināšanās. Demokrātiskā sabiedrībā, kas balstīta uz cilvēka personības un prāta tiešumu, prioritāra ir izglītības funkcija – veidot personību, jo izglītības procesā notiek iepriekšējās paaudzēs uzkrāto garīgo, kultūras un materiālo vērtību nodošana jaunajai paaudzei, jaunu vērtību radīšana un atveidošana. Izglītības sociālekonomisko būtību cilvēkkapitāla veidošanā, var izteikt kā likumsakarību kopumu, kas attiecināms uz darba resursu (cilvēkresursu) veidošanos un funkcionēšanu un ir adekvāts tagadnes vajadzībām un iespējām. Ekonomikas konkurētspēju lielā mērā nosaka nevis dabas resursi, bet nacionālā jeb valsts cilvēkkapitāla kvalitāte. Uzņēmējdarbības potenciāls, vadības elastība un efektivitāte atkarīga no cilvēkiem, to izglītības līmeņa un pieredzes. Apzināta visu ekonomisko likumsakarību, kas nosaka sabiedrības progresu, uztvere, dod iespēju zinātniski pamatot izglītības sistēmas attīstības vadību sabiedrībā, nodrošinot cilvēka personisko un sabiedrisko vajadzību tuvināšanos. Tas attiecas gan uz izglītības procesu un darbaspēka izmantošanu, gan materiālo un nemateriālo ražošanu, gan arī nacionālā kopprodukta un sabiedrības vērtību radīšanu.