Atjaunojamie energoresursi, līdztekus energoefektivitātes uzlabošanai, ir neatņemama Eiropas enerģētikas un klimata politikas sastāvdaļa. Tās 20-20-20 mērķos, kas noteikti ar 2009/28/EC Direktīvu, ES apņēmusies : samazināt siltumnīcas efekta gāzes (SEG) emisijas, palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un energoefektivitāti. Līdz ar to bioenerģijas sektora un visu tās ražošanas veidu attīstība paredzama pavisam tuvā nākotnē. Arī Latvija ir uzsākusi un turpina attīstīt dažādus pasākumus, kas paredzēti Atjaunojamās Enerģijas Rīcības plānā, lai varētu sasniegt uzstādīto mērķi – nodrošināt 40% no gala enerģijas patēriņa, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Neraugoties uz to, ilgtermiņā nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi. Turklāt, tie nedrīkst koncentrēties tikai uz galvenajiem enerģētikas sektoriem, paplašinātā novērtēšanā jāpievērš uzmanība arī vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Līdz ar pāreju uz zaļajā enerģijā balstītu sistēmu, piemērotākās stratēģijas izveidošanai jāizmanto skaidri saprotami un ticami novērtēšanas instrumenti, izmantojot vienotu vērtēšanas sistēmu globālā mērogā. Enerģētikas plānošanai un ar to saistītajam ietekmes uz vidi novērtējumam jābūt savstarpēji vienotiem, lai varētu pareizi sekmēt atjaunojamās enerģijas ražošanu un stimulēt tās izmantošanu bioenerģijas sektorā. Balstoties uz iepriekšminēto, piemērotu, visaptverošu un analītisku rīku varētu dot integrēta pieeja tipiskajam enerģētikas plānošanas modelēšanas instrumentam – t.i. sistēmu dinamikas modelēšanai – un ‘no šūpuļa līdz kapam” (cradle-to-grave) ietekmes novērtēšanas metodei – t.i. Dzīves Cikla analīzei (LCA). Galvenais šis disertācijas mērķis ir integrēta, analītiska instrumenta izveide, dažādu bioenerģijas veidu ietekmes uz vidi novērtēšanai, dažādu alternatīvu “ zaļo” politiku īstenošanas gadījumos. Galvenie uzdevumi bija : 1. analizēt dažādu bioenerģijas iegūšanas procesu un tehnoloģiju ietekmi uz vidi un ilgtspējīgu, balstoties uz Dzīves cikla analīzi (LCA); 2. definēt integrētās analīzes rīku, kas ietver: a. integrētas metodoloģijas izstrādāšanu, apvienojot Dzīves cikla analīzes pieeju un sistēmu dinamikas - ,, baltās kastes” modelēšanas – pieeju, b. dažādu AER izmantošanas veicināšanai domātu politiku īstenošanas rezultātu analīzi izmantojot Sistēmu Dinamikas(SD) modeli. Šī modeļa mērķis ir attēlot nejaušās sakarības starp Latvijas rajona kompleksās sistēmas uzvedību un tā siltumapgādes sistēmas struktūru. Modelis tiek izmantots trīs dažādu politikas instrumentu kombinācijas nevērtēšanai, koncentrējoties uz atbalstu koksnes kurināmā iekārtu uzstādīšanai, aizvietojot iekārtas, kurās izmanto dabasgāzi, c. emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kā fosilo energoresursu patēriņa samazināšanas mehānisma ietekmes novērtējums; 3. ieteiktās sistēmu dinamikas metodes validācija Latvijas centralizētās apkures sistēmā. Šī pētījuma rezultāti var tikt attiecināti uz dažādām mērķa grupām dažādos līmeņos, galvenokārt: valdības līmenī, enerģētikas sektora( investori un uzņēmēji) līmenī, vides līmenī, kā arī zinātniskā līmenī. Modelī piedāvātās shēmas tālāk var tikt izmantotas Eiropas līmenī, iekļaujot citus politikas instrumentus un bioenerģijas ieguves veidus, kas netika apskatīti šajā pētījuma posmā.