Latvijā kopš 2000. gada ir novērojama siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju pieauguma tendence, sasniedzot maksimumu 2007. gadā, kad to pieaugums tika novērtēts vairāk par 20%. Kā būtiski cēloņi te minami gan plaša fosilo enerģijas resursu izmantošana valstī, gan atkritumu noglabāšana kā pamatmetode to apsaimniekošanā. Ja Latvijas situācija kopš 2000. gada norāda uz energoefektivitātes indeksa uzlabojumu, tad tieši atjaunojamo energoresursu (AER) ieviešana joprojām kavējas. Savukārt atkritumu poligonos tiek noglabāti ~ 93% no radīto atkritumu daudzuma. Nepietiekama atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un pārvaldība vietējo pašvaldību mēroga energoapgādes līmenī, kā arī neoptimāla atkritumu saimniecības organizācija un tās nesaiste ar atjaunojamajiem energoresursiem - ir problēmas, kas tiek skartas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektā Atjaunojamie energoresursi un to izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ko sākusi izstrādāt Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija sadarbībā ar projekta partneri - Fizikālās enerģētikas institūtu. Projektā ietverti lielākie ieguldītāji SEG emisiju veidošanā Latvijā - ogļskābās gāzes CO2 emisijas (72%, 2007. g.) un metāna CH4 emisijas (15%, 2007.g.), veidojot sabiedrības profesionālajās auditorijās izpratni par šo emisiju samazināšanas iespējām. Publiskajā novērtējumā uzsvars šobrīd tiek likts galvenokārt uz CO2 emisijām, kuras izraisa fosilo kurināmo izmantošana energoapgādes un transporta sektorā, savukārt nepiemērota bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošana ir būtisks CH4 emisiju avots. Atkritumu saimniecības uzdevums ir novērst bioloģiski sadalošos materiālu nonākšanu noglabāšanas vietās vai to neatbilstošu ilgstošu uzkrāšanu, lai neveidotos CH4, kas kā siltumnīcas efekta izraisītājs ir 21 reizi iedarbīgāks par CO2. Tā poligonu sistēmas ieviešana, atkritumu sektora radītās emisijas 2008. gadā palielināja par 6% salīdzinājumā ar 2000. gadu. Tāpēc ir nepieciešams veidot izpratni, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi ir ne tikai SEG emisiju avots, bet tie var būt arī atjaunojamo enerģijas resursu avots. Kā viens no risinājumu veidiem ir plaša biomasas izmantošana enerģētikā. Lokālā enerģijas apgāde un sadzīves atkritumu apsaimniekošana, kas ir nodotas pašvaldību ziņā, ir būtiskākās SEG emisiju izraisītājas. Savukārt attiecīgo nozaru kvalitatīva izveide un pārvalde, līdz ar to arī SEG emisiju samazināšana, ir cieši saistīta ar praktisko pašvaldības vadības, speciālistu, lokālo uzņēmēju un citu pārvaldības sistēmā iesaistīto dalībnieku izpratni par šo jautājumu sakarībām, cēloņiem un iespējām tos novērst. Tāpēc Latvijas speciālistu izstrādātā rokas grāmata par atjaunojamo energoresursu īpašībām un to praktisko izmantošanu, ietverot ne tikai biomasu, saules, vēja, zemes un ūdens siltuma avotus, bet arī atkritumus un to izraisošās problēmas, kā arī iespējamos risinājumus, dos iespēju plašam lasītāju lokam iepazīties ar izstrādātajām tehnoloģijām, to izmantošanu, sniedzot iespēju izvēlēties optimālāko praktisko risinājumu. Grāmatas 11 nodalu autori ir Fizikālās enerģētikas institūta un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas speciālisti. 1. un 2. nodaļu sarakstījis Dr.ing. Gaidis Klāvs, vadošais pētnieks Fizikālās enerģētikas institūta, Energosistēmu optimizācijas laboratorijas vadītājs. Galvenie pētījumu virzieni saistīti ar enerģētikas un vides sistēmu analīzi un ilgtermiņa attīstības -modelēšanu, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes politikas izstrādāšanu un novērtēšanu. 3. nodaļas autors ir LZA akadēmiķis, profesors, Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs - Fizikālās Enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs, RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta profesors. Galvenie zinātniskā darba virzieni: atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas problēmas, kombinētās energoapgādes sistēmas, matemātiskās metodes un modēji enerģētikā, kurināmā rezervju veidošana un enerģijas bilances optimizācija, energotaupība un energotaupošās tehnoloģijas, enerģētika un dabas aizsardzība. 4. un 5. nodaļas autors ir Dr. Phys. Jānis Kalnačs Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks. Vides bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centra padomes priekšsēdētājs. 6. un 7. nodalu izstrādājuši Dr. Phys. Gunta Šlihta un Kaspars Šlihta. Gunta Šlihta ir Fizikālās enerģētikas direktora vietniece, vadošā pētniece. Piedalījusies nacionālajos un ES projektos, tostarp arī 5., 6., un 7. Ietvarprogrammas projektos. Galvenie pētījumu virzieni ietver enerģētikas, tai skaitā, atjaunojamo energoresursu izpētes jomu Latvijā, Baltijas valstīs un ES. Kaspars Šlihta ir Fizikālās enerģētikas institūta projektu vadītājs, zinātniskais asistents. Piedalījies nacionālajos projektos, kā arī ES projektos. Atkritumu izmantošana enerģijas ieguvē sniegta 8., 9. un 10. nodaļā. To autori ir Dr. Phys. Rūta Bendere - Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja, Fizikālās enerģētikas institūta vadošā pētniece, LU Ekonomikas un vadības fakultātes docente; Aldis Vidužs -inženierzinātņu maģistrs specialitātē Lauksaimniecības tehnika, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas direktors, atkritumu saimniecības nozares eksperts un Dace Āriņa - LLU doktorante, atkritumu saimniecības eksperte. Grāmatas nobeiguma 11. nodaļas autors ir Dr. Ing. Ivars Kudreņickis - Fizikālās enerģētikas institūta Energosistēmu optimizācijas laboratorijas vadošais pētnieks. Paralēli pētniecības darbam institūtā, kā asociētais profesors docē vairākus studiju kursus LU Ekonomikas un Vadības fakultātes Vides pārvaldības katedrā. Grāmatas beigās ir sniegts katrai nodaļai atbilstošs neliels literatūras saraksts, kas palīdzēs grāmatas lasītājiem vispusīgāk iepazīties ar aplūkoto tēmu.