Pētītas Latvija devona (Bāles atradne) un juras perioda (Skudras atradne) kvarca smiltis. Veikta abu atradņu smilšu apstrāde sausā un ūdens vidē, noteikts ķīmiskais, mineraloģiskais un granulometriskais sastāvs pirms un pēc smilšu smalcināšanas un mazgāšanas. Apstrādājot ūdenī Skudras atradnes kvarca smiltis, iegūti pozitīvi rezultāti - krāsojošo oksīdu daudzums samazināts līdz 0,066%. Sakausēti stikli, izmantojot dažādos režīmos apstrādātas Bāles un Skudras atradņu smiltis. Veiktā stiklu īpašību pārbaude parādīja, ka Skudras atradnes kvarca smiltis pēc apstrādes ūdenī ir perspektīvas/ noderīgas E-tipa stikla ražošanai.