Pētījums ir veltīts laukakmeņu resursiem un apzināta to lielākā kultūrvēsturiskā, nevis materiālā saimnieciskā vērtība. Tiek sniegtas pazīmes, pēc kurām ir iespējams novērtēt akmens materiāla izmantošanu aizvēsturiskos laikos, un starp tām īpaši apskatīta akmeņiem piešķirtās formas simetrija. Apskatīti laukakmeņu simetrijas novērtēšanas veidi un paņēmieni, kas ļauj secināt par to izmantošanas plašām iespējām senu kultūrvēstures objektu apzināšanā.