Kurzemes un Zemgales pilsētu arhitektūras mantojuma lielu daļu veido dažādu laikmetu dzīvojamā apbūve. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dzīvojamo namu arhitektūrā bija vērojama klasicisma stila ietekme. Ēkām ar salīdzinoši vienkāršu konstruktīvo uzbūvi veidojās skaidra arhitektoniski telpiskā struktūra. Īpašu nozīmi piešķīra mājas koptēlam, fasādes centrālās daļas un galvenās ieejas izveidei. Dzīvojamo ēku fasādēs par savdabīgu akcentu kļuva vietējo meistaru darinātās ārdurvis, kuras liecināja par nama piederību konkrētam laikmetam un raksturoja nama iedzīvotājus. Darba mērķis ir apkopot un sistematizēt materiālus par dzīvojamo ēku ārdurvīm, analizēt durvju vērtņu konstruktīvo uzbūvi un proporcionālo dalījumu, kā arī noteikt reģionālās atšķirības ārdurvju vērtņu dekora kompozīcijā un rotājuma izmantošanā. Darbā izmantotās metodes: Kurzemes un Zemgales pilsētu dzīvojamo ēku klasicisma laikmeta ārdurvju vērtņu apsekošana dabā, foto fiksācija un salīdzinošā analīze.