Piemiņas dārzu veidošanas tradīcijas
Rīgas Celtniecības koledžas 3. zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums 2010
Silvija Ozola

Ikvienas tautas vēsturē ir ierakstīti nozīmīgi un liktenīgi brīži, kas iegūluši dziļi tautas atmiņā. Atceres brīžos nepieciešams rast mierinājumu un spēku. Cilvēkā dziļu emocionālu pārdzīvojumu izraisa daba un skaistums. Seno Austrumu zemju dārzu mākslu raksturoja dabas mīlestība un ar reliģiju saistīts simbolisms. Rietumeiropā parku veidoja saskaņā ar apkārtnes ainavu, apvienojot dabisko un mākslīgi radīto. Parkiem skaistumu piešķīra skuju un lapu koku veidotie kontrasti. Krievijā idealizētā parku ainava atgādināja gleznu. Latvijas teritorijā 18. gadsimtā iekopa sentimentālos un romantiskos dārzus. „Dvēseļu dārzs” Likteņupes Daugavas Krievkalna salā apmeklētājos izraisīs dziļu emocionālu pārdzīvojumu.


Atslēgas vārdi
memorial garden, landscape, traditions

Ozola, S. Piemiņas dārzu veidošanas tradīcijas. No: Rīgas Celtniecības koledžas 3. zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums, Latvija, Rīga, 9.-9. decembris, 2010. Rīga: Rīgas Celtniecības koledža, 2010, 4.-8.lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196