Kaņepju šķiedras un lauksaimniecības pārpalikumi saista pētnieku un ražotāju interesi kā iespējamu izejvielu avotu kompozītu, šķiedru un skaidu plātņu ražošanai. Darbā analizēti tādi mainīgie kā šķiedru- spaļu komponentes konservācijas laiks robežās no 14 līdz 365 dienām, plātnes biezums robežās no 8 mm līdz 16 mm, blīvums robežās no 345 līdz 841 kg/m3 un saistvielas tipa fenolformaldehīda sveķu (PF) vai karbamīd-formaldehīda sveķu (UF) ietekme uz plātņu materiālu fizikālajām un mehāniskajām īpašībām, kas noteiktas atbilstoši Eiropas standartiem. Plātņu paraugi izgatavoti pēc Leibnica Lauksaimniecības tehnikas pētnieciskajā institūtā (ATB) izstrādātās netradicionālas tehnoloģijas uz eksperimentālas tehnoloģiskās līnijas (Potsdamā). Kompozītu paraugos paralēli novietotas kaņepju garās tehniskās šķiedras, kas iegūtas piemērojot tradicionālo kaņepju stiebru pirmreizējās apstrādes tehnoloģiju, integrētas kā armējošā komponente polipropilēna matricā veidojot bioloģiski sairstošu kombināciju. Novērtēta šķiedru satura robežās no 50 % līdz 70 % un presēšanas temperatūras robežās no 170 0C līdz 190 0C ietekme uz tādām kompozīta īpašībām kā absorbcija, stiprība stiepē un Junga modulis. Iegūtie materiāli izmantojami gan mēbeļu rūpniecībā, gan kā siltumizolācijas un telpu iekšējās apdares materiāli būvniecībā. Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms ir 120 lappuses, darbā ir 70 attēli, 21 tabulas, 3 pielikumi un literatūras saraksts, kas satur 135 avotus.