Pilsētas telpiskajā izveidē un transporta kustības organizēšanā nozīmīgi ir laukumi. Liepājā kā ekonomiski aktīvai pilsētai plānojumu noteica ceļu galvenie virzieni uz funkcionāli nozīmīgām vietām - administratīvo centru un laukumiem, kur norisinājās dažādas aktivitātes - tirdzniecība, ražošana, transporta satiksme, preču pārkraušana transporta līdzekļos vai kultūras pasākumi. Atšķirīgām norisēm paredzētie atbilstoša mēroga un plānojuma laukumi ieguva arhitektoniskās dominantes, funkcijai piemērotu konfigurāciju, apbūvi un vizuālo izskatu, sekmējot pilsētas telpisko kompozīciju. Pētījuma mērķis - analizēt Liepājas plānojuma attīstību un tā izmaiņas līdz Pirmajam pasaules karam, lai noskaidrotu funkcionāli dažādu laukumu plānojumu un apbūves risinājumu savstarpējo saistību.