Pilsētu un administratīvi politisko centru plānojums un apbūve Rietumlatvijas teritorijā no 13. līdz 16. gadsimtam
Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes 2013
Silvija Ozola

Baltu apdzīvotā teritorija 13. gadsimta sākumā nonāca Svētās Romas impērijas interešu lokā. Baltijas jūras piekrastes zemju pakļaušanai izmantoja ostas un kuģojamās upes. No Dancigas (Gdaņskas) caur Kēnigsbergu (Kaļiņingradu), Mēmeli (Klaipēdu), Palangu līdz Līvai (Liepājai) un tālāk caur Grobiņu, Aizputi, Goldingenu (Kuldīgu) un Tukumu izveidoja Lielo kara ceļu (Hellweg) uz Rīgu. 1267. gada augustā pēc padošanās līguma noslēgšanas kuršu un zemgaļu pārvaldītās teritorijas iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Aktuāla kļuva jaunas administratīvi politisko centru sistēmas izveide. Stratēģiski nozīmīgākajās vietās jūras ostu, sauszemes un ūdensceļu kontrolei un ārējo robežu aizsardzībai uz grūti pieejamām salām vai pussalām 13. gadsimta nogalē sāka būvēt daudzfunkcionālas celtnes – finansiāli un saimnieciski patstāvīgus cietokšņus, kuru tuvumā attīstījās apbūve. Nocietinātās pils un apdzīvoto teritoriju izvietojums, kā arī ūdensceļa un sauszemes ceļu virzieni, noteica plānojuma kompozīciju, kas atstāja ietekmi uz Rietumlatvijas pilsētu centru plānojuma un apbūves turpmāko attīstību. Kuršu un zemgaļu pārvaldītās teritorijas 14. gadsimtā bija iekarotas. Pabeidzās Livonijas ordeņvalsts administratīvi politisko centru sistēmas izveidošana. Rietumlatvijas teritorijā nodibināja pirmās pilsētas – Kuldīgu, Aizputi, Ventspili un Pilteni, kuras attīstījās kā viduslaiku aglomerācija. Kara gadījumā par lielāko drošības garantu uzskatītie cietokšņi zaudēja vietējo iedzīvotāju patvēruma vietas nozīmi un kļuva par feodāļu mītnēm. Cietokšņu tuvumā un apkārtnes teritorijās sāka būvēt muižu kompleksus. 15. gadsimtā muižu skaits palielinājās un nocietināta mājokļa apjoms vairs netika attīstīts. Pilnveidojās ceļu tīkls. Muižu centriem pieguļošajās teritorijās attīstījās apbūve. Veidojās jauns dzīvojamās ēku tips – vienstāva brīvi stāvošas un caurstaigājamas ēkas ar simetrisku trīsdalījuma plānojumu un centrālajā daļā novietotu apvalkdūmeni. Ēkas sedza ar galos nošļaupts divslīpju jumts. Pilsētās pēc nocietinājumu likvidēšanas attīstījās radiāls apbūves plānojums. Dzīvojamās ēkas ar trīsdalījuma plānojumu bija piemērotas izvietojumam pie ielām un ceļiem.


Atslēgas vārdi
construction, planning, fortress, town, market place, transit road route, waterway
Hipersaite
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=2006&Itemid=400

Ozola, S. Pilsētu un administratīvi politisko centru plānojums un apbūve Rietumlatvijas teritorijā no 13. līdz 16. gadsimtam. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes, 2013, Vol. 67, No. 3/5, 27.-54.lpp. ISSN 1407-0081.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196