Pētītas Latvija devona (Bāles atradne) un juras perioda (Skudras atradne) kvarca smiltis kā dispersās pucolāna piedevas betonam. Veikta abu atradņu smilšu smalcināšana ūdens vidē, noteikts mineraloģiskais, granulometriskais sastāvs un morfoloģija pirms un pēc smilšu smalcināšanas. Analizēta un izvērtēta dažāda granulometriskā sastāva smilšu pucolānu reakcijas aktivitāte, nosakot to kā brīvā kalcija hidroksīda daudzumu šķīdumā. Analizēts cementa pastas hidratācijas process atkarībā no Skudras un Bāles atradņu kvarca smilšu dispersitātes un apstrādes laika. Konstatēts, ka augstas dispersitātes Latvijas kvarca smiltīm piemīt pucolāna īpašības, tās veicina cementa pastas hidratācijas procesu un kristālisko kalcija hidrosilikātu veidošanos.