Viena no metodēm enerģijas patēriņa samazināšanai gaisa kondicionēšanas procesā ir adiabātiskās, jeb iztvaikošanas dzesēšanas pielietošana, kurā konstantās entalpijas procesā iztvaikojošais ūdens dzesē siltumapmaiņas virsmu. Vēsturiski šis dzesēšanas paņēmiens visplašāk tiek pielietots karstajos, sausajos reģionos, kur zemā āra gaisa mitruma apstākļos ūdens iztvaikošana sniedz vislielāko dzesēšanas efektivitāti. Tomēr, līdz ar gaisa kondicionēšanas nozares attīstību, un „augstās temperatūras” dzesēšanas straujo izplatīšanu, šis dzesēšanas veids kļūst arvien ekonomiski pievilcīgāks pielietošanai arī mitrāka, mērena klimata apstākļos. Ievērojot dzesēšanas sezonas paaugstināto mitrumu (60-80%) Latvijā, ventilācijā lietderīgāk izmantot netiešu iztvaikošanas dzesēšanu, bet kondicionēšanas sistēmās - papildus iztvaikošanas dzesēšanu. Piemēram, dzesēšanas sistēmās pielieto kombinētus ūdens dzesētājus (KKCD), kas aprīkoti ar kompresijas ciklu, kurā darba gaiss pirms kondensatora tiek mitrināts ar ūdens izsmidzināšanu. Līdz ar to, kondensatorā nonāk jau „adiabātiski” atdzesēts mitrs gaiss, kas paaugstina iekārtas efektivitāti. Ar mērķi noteikt netiešās iztvaikošanas ūdens dzesēšanas (NIŪD) sistēmu pielietošanas tehniski - ekonomiskus aspektus mērenā Latvijas klimatā, šī darba ietvaros tika veikti analītiskie pētījumi esošai KKCD sistēmas darbībai nesen rekonstruētā vēsturiskajā ēkā. Iegūto datu validēšanai un papildināšanai tika veikta eksperimentu sērija, izmantojot analoģisku kombinētu dzesēšanas sistēmu Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijā – Ēku energoefektivitātes simulatorā. Tika iegūti empīriskie rezultāti par iekārtas kopējās efektivitātes EER kā arī iekārtas veiktspējas un temperatūras režīmu izmaiņām atkarībā no āra gaisa mitruma satura, un temperatūras. Ir veikta analīze dzesēšanas termiskās efektivitātes atkarībai no WBD (slapjā un mitrā termometra radījumu starpībai). Iegūtie dati par iztvaikošanas dzesēšanas iekārtas darbības efektivitāti pie daļējās slodzes tika izmantoti salīdzinošos ekonomiskos aprēķinos. Enerģijas patēriņa aprēķini dzesēšanas sezonas laikā tika veikti, izmantojot 7 āra gaisa temperatūru – dzesēšanas slodžu intervālus ar dažādām EER vērtībām. Darba zinātniskā novitāte: ir izstrādāta dzesētāju sezonālā enerģijas patēriņa aprēķinu metodika, balstoties uz proporcionālas jaudas un enerģijas efektivitātes radītāja (EER) sadalījuma atbilstoši tipiskajam meteoroloģiskajam gadam. Metodika ir aprobēta dzesēšanas sistēmas enerģijas patēriņa aprēķinos esošai vēsturiskai ēkai Latvijas klimatā. Darba praktiskā nozīmība: lai paaugstinātu ekonomisku un enerģijas patēriņu aprēķinu precizitāti, ir piedāvāts veikt izmaiņas Eiropas standartā EN 14511:3-2007, kas nosaka sezonālas efektivitātes ESEER aprēķinu procedūru, ievērojot dažādu objektu tipu specifiku un vēsāka klimata nosacījumus. Ir noteikti iztvaikošanas dzesēšanas pielietošanas tehniski – ekonomiskie radītāji. Piedāvātā sezonālā enerģijas patēriņu izvērtēšanas metodika var tikt pielietota citu vēsturisku rekonstruētu ēku enerģijas aprēķinos.