Promocijas darbs veltīts dabas antioksidantu avenantramīdu analogu struktūras un antiradikāļu/antioksidantu aktivitātes sakarību pētījumiem. Promocijas darba literatūras apskatā apkopota informācija par vienu no jaunākajiem un pēdējos gados plašāk pētītajiem antiradikāļu darbības mehānismiem - SPLET (secīga protona atdošana un elektrona pārnese) mehānismu. Darba eksperimentālās daļas ietvaros pagatavoti auzu un miežu graudu, griķu un krūmcidoniju sēklu, upeņu sēklu, spiedpalieku un pumpuru, kā arī apiņu rogu antioksidantu ekstrakti un pārbaudīta to pielietojamība augu eļļu un to metilesteru stabilizēšanā. Sintezēti dažādi dabas antioksidantu – avenantramīdu - struktūras analogi, tostarp veiktas gan nelielas struktūras izmaiņas (aizvietotāju maiņa aromātiskajos gredzenos, kā arī dubultsaites reducēšana), gan iegūti dažādi heterocikliskie analogi – hinolīn-2(1H)-ona, hinazolīn-4-ona, kumarīna un meldrumskābes atvasinājumi. Šai sakarā izstrādātas jaunas vai optimizētas zināmās sintēzes metodes. Izmantojot 1,1-difenil-2-pikrilhidrazila un galvinoksila testus, izvērtēta visu sintezēto savienojumu antiradikāļu aktivitāte. Atrasts, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie savienojumi, kas satur vanilīna vai sīringaldehīda fragmentu; antiradikāļu aktivitātes nodrošināšanai būtisks izrādījies arī 2-arilmetil-1,3-dikarbonilfragments. Atklāta jauna un efektīva antioksidantu klase – 5-arilmetil-1,3-dioksān-4,6-dioni. Pētīti visu sintezēto avenantramīdu analogu grupu reakciju ar brīvo radikāli DPPH mehānismi; pārbaudīta arī visu grupu pārstāvju antioksidantu aktivitāte augu eļļu un to metilesteru oksidatīvās stabilitātes nodrošināšanā. Izmantojot HF-3-21g metodi aprēķināta sintezēto savienojumu reaģētspējīgāko OH un CH saišu protonu tieksme un saites disociācijas entalpija; analizētas sakarības starp šīm vērtībām un eksperimentāli noteikto antiradikāļu/antioksidantu aktivitāti.