Uzņēmējdarbība ar nanotehnoloģiju pielietošanu ir salīdzinoši jauns uzņēmējdarbības veids, kas pēdējos gados strauji attīstās, pievēršot pastiprinātu sabiedrības, politiķu un zinātnieku uzmanību nanotehnoloģiju un nanomateriālu radītajiem pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem. Uzņēmumi, kuri preču un pakalpojumu ražošanā izmanto nanotehnoloģijas, ar saviem inovatīvajiem produktiem ir ieguvuši absolūtās vai salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības, kas paver iespējas ilgāku vai īsāku laika periodu strādāt ierobežotas konkurences vidē. Modernajā uzņēmējdarbības vidē ražošanas ekonomiskā efektivitāte nesniedz pilnu priekšstatu par nanouzņēmumu un nanotehnoloģiju piemērošanas lietderību no ieinteresēto pušu interešu viedokļa. Turklāt jāņem vērā, ka precēm un pakalpojumiem, kuru ražošanā tiek izmantotas nanotehnoloģijas un/vai nanomateriāli, raksturīgi sociāla un ekoloģiska rakstura blakusefekti, kuru ietekme uz sabiedrību un apkārtējo vidi ilgākā laika periodā ir visai neskaidra. Tāpēc līdz ar nanotehnoloģiju izplatības palielināšanos nepieciešams inovatīva pieeja šo tehnoloģiju ietekmes precīzāki izvērtēšanai no ieinteresēto pušu viedokļa. Raksta autori piedāvā paplašināt klasisko priekšstatu par ekonomisko efektivitāti, papildinot tās dimensijas ar institucionālo, sociālo, tehniski zinātnisko un ekoloģisko dimensiju.