Metodikas izstrāde energoefektivitātes politikas instrumentu modelēšanai rūpniecības sektorā
2014
Līga Žogla

Aizstāvēšana
22.01.2015. 14:00, EEF, Āzenes iela 12/1, Rīga, 116. telpa

Zinātniskais vadītājs
Marika Rošā

Recenzenti
Edgars Vīgants, Ritvars Sudārs, Audun Amundsen

Globāli rūpniecības sektors ir vislielākais enerģijas galapatērētājs. Eiropas Savienībā enerģijas patēriņš rūpniecības sektorā ir 25,6 % no kopējā enerģijas galapatēriņa, tādēļ līdz šim ir izstrādātas un piemērotas vairākas Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz energoefektivitātes mērķu noteikšanu rūpniecības sektorā. Latvijā rūpniecības sektors ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs, veidojot 18 % no valsts kopējā enerģijas patēriņa. Turklāt valsts līmenī ir plānots veicināt apstrādes rūpniecības sektora produktivitātes pieaugumu, kas palielinās arī pieprasījumu pēc enerģijas. Līdz ar to ir jāizstrādā un jāievieš politikas instrumenti, kas veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanos rūpniecības sektorā, nodrošinot produkcijas ražošanu ar iespējami zemu enerģijas patēriņu un veicinātu uzņēmumu konkurētspēju. Promocijas darba mērķis ir novērtēt esošo energoefektivitātes situāciju rūpniecības sektorā un izstrādāt šim sektoram metodiku energoefektivitātes politikas instrumentu modelēšanai. Mērķa sasniegšanai darba ietvaros ir izpētīti spēkā esošie normatīvie akti un prasības, novērtēts enerģijas patēriņa pieprasījums un izmaksu sadalījums rūpniecības sektorā, kā arī noteikti vispiemērotākie energoefektivitātes politikas instrumenti energoefektivitātes veicināšanai rūpniecības sektorā. Papildus ir analizēti šķēršļi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ražošanas uzņēmumos. Balstoties uz apstrādes rūpniecības nozares izpētes rezultātiem, ir izstrādāta metodika politikas instrumentu piemērošanai un definēta mērķa nozare (alus ražošanas apakšnozare), kas pētīta padziļināti, novērtējot energoefektivitātes izmaiņas un nosakot enerģijas ietaupījuma potenciālu. Pamatojoties uz izstrādāto metodiku, ir izveidots sistēmdinamikas modelis, ar kura palīdzību iespējams prognozēt energoefektivitātes izmaiņas alus ražošanas apakšnozarē un novērtēt noteikto energoefektivitātes politikas instrumentu ietekmi uz enerģijas ietaupījuma potenciāla mērķu sasniegšanu. Promocijas darbā gaitā sniegtos priekšlikumus, iegūtos rezultātus un izstrādāto sistēmdinamikas modeli var izmantot valsts institūcijas, kas atbild par politikas izstrādi, dažādu apstrādes rūpniecības apakšnozaru asociāciju pārstāvji un ražošanas uzņēmumi, lai veicinātu energoefektivitātes politikas instrumentu izstrādi un ieviešanu rūpniecības sektorā.


Atslēgas vārdi
energy efficiency policy, industry, modelling

Žogla, Līga. Metodikas izstrāde energoefektivitātes politikas instrumentu modelēšanai rūpniecības sektorā. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2014. 142 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196