Rakstā atspoguļota LU docenta (1920 – 1931), profesora (1931 – 1937) Aleksandra Dauges personības veidošanās un dzīvesdarbība, kā arī analizēti laikabiedru un mūsdienu zinātnieku vērtējumi par viņa veikumu mākslas pedagoģijā, pedagoģijas zinātnē, literatūrzinātnē. Pirmais LU Goda doktors pedagoģijā (1930) un pirmais Pedagoģijas nodaļas vadītājs A. Dauge sarakstījis vairākas un viņa redakcija iznākušas ap pussimts grāmatas, bez tam viņš bija arī lielisks orators, izglītības ministrs, sabiedriskais darbinieks, kura atziņas un darbus joprojām citē un no tām mācās.