Pētījuma aktualitāte cieši saistīta ar atšķirīgo mājokļu pieejamību dažādām sociālām grupām, no vienas puses, un to kredītspēju, no otras puses. Mājokļu pieejamība un kredītspēja zinātniskajā aprindās tiek uzskatīti par nozīmīgākajiem valsts ilgtspējīgas attīstības sociāla rakstura elementiem. kas ir vieni no nozīmīgākajiem dimensijām. Tēmas aktualitāti pastiprina mājokļa iekļaušanās katra sabiedrības indivīda pamatvajadzību grupā. Regulētas tirgus ekonomikas ietvaros nepiciešams radīt tādus priekšnoterikumus, lai mājokļu pieejamība būtu sasniedzama pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam katrā konkrētā valstī un viņam pieņemamā laikā. Pretējā gadījumā valstij jāuzņemas rūpes par to cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu, kuriem mājokļu pieejamība ir kļuvusi par nesasniedzamu mērķi vidējā un ilgākā laika periodā. Daudzos gadījumos politiķu centieni mazināt nacionālā ienākuma sadales nevienlīdzību, kas ir nozīmīgākais mājokļu pieejamību mazinošais faktors, nedod gaidītos un solītos rezultātus. Tas attiecas arī uz Latviju un daudzām citām “jaunajām” ES dalībvalstīm. Mājokļu pieejamības sociāli ekonomiskie aspekti nereti ir cieši saistīti ar attiecīgā sabiedrības indivīda jeb konknkrētas mājsaimniecības kredītspēju – iespēju ne tikai saņemt kredītu, bet arī to atdot līgumā paredzētajā laikā. Hipotētiski tiek pieņemts, ka pastāv cieša funkcionāla sakarība starp sabiedrības indivīdu un/vai mājsaimniecību kredīspēju un viņiem nepieciešamā mājokļa pieejamību. Neskatoties uz mājokļu pieejamības un kredītsdpējas lielo sociāli ekonomisko nozīmi, daudzās ES valstīs un citās attīstītās valstīs, šie rādītāji tiek aprēķināti pēc atšķirīgas metodikas, kas apgrūtina starpvalstu pētījumus un pieredzes pārņemšanu tām valstīm, kurās mājokļu pieejamība ir zemāka par sabiedrībā pieņemamo līmeni.