„Klases kultūra” ir jauns jēdziens pedagoģijas vēstures pētniecībā. Tās elementu izpēte ar dažādu vēstures avotu palīdzību sniedz ieskatu skolas realitātē noteiktos vēstures posmos un palīdz izprast un interpretēt cilvēku individuālo pieredzi, kas saistās ar skolas dzīvi, kurā veidojas cilvēka personība, sociālie kontakti un nostiprinās garīgā un emocionālā attīstība. Raksts iepazīstina ar klases kultūras jēdziena teorētiskajiem aspektiem, kā arī, izmantojot vēstures avotu – fotogrāfiju un interviju – analīzi, tiek rekonstruēta klases kultūras tranformācija Latvijā no autoritārā režīma Padomju Savienības laikā uz demokrātisko iekārtu postpadomju Latvijā.