Mūsdienu energosistēmu izmēri un to nozīme pierāda nepieciešamību mainīt principus, pēc kādiem notiek enerģijas ražošana, kā arī energoapgādes plānošana un organizēšana. Lai samazinātu oglekļa dioksīda (𝐶𝑂2) emisiju, kavētu klimata izmaiņas, mazinātu atkarību no kurināmā resursiem un paaugstinātu energoapgādes drošību, samazinot atkarību no ārvalstīm, daudzu valstu valdības, ieskaitot Latviju un Turciju, paaugstina atjaunīgās enerģijas daļu saražotās elektroenerģijas apjomā un ir veikušas pasākumus savu iekšzemes resursu izmantošanai, tādējādi atjaunīgā enerģija ir nozīmīgs jautājums mūsdienu pasaulē, kā tai arī turpmāk var būt nozīmīga loma pasaulē. Turcijai ir liels atjaunīgās enerģijas potenciāls, kas vēl tiek attīstīts un veido aptuveni 13,75 % no Eiropas un 1,1 % no pasaules potenciāla. Hidroelektrostaciju (ar jaudu 20 MW vai mazāk) darbības efektivitāti tirgus apstākļos nosaka ar ienākumu vērtības palīdzību. Darba galvenais mērķis ir izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas modeļus hidroenerģijas ražotājam — cenu ņēmējam, kurš darbojas pastāvošajos organizatoriskajos apstākļos. Šiem modeļiem jādarbojas ārkārtīgi lielas nenoteiktības apstākļos. Darbā aplūkoti modeļu pielietojumi, optimizācijas paņēmieni, kā arī ar ekspluatāciju saistīti jautājumi. Galvenais mērķis bija saistīts ar maza mēroga hidroelektrostaciju (MHES) vadības režīmu optimizāciju. MHES darbības režīma noteikšanas uzdevums tiek atrisināts, tiecoties pēc maksimālās peļņas, aplūkojot gadījumus, kur cenu izmaiņas tirgus apstākļos ir zināmas. Enerģijas ražošanas plānošanai nenoteiktības apstākļos tiek izmantots optimizācijas instruments, kas pazīstams kā kvaziņūtona metode nelineāriem optimizācijas uzdevumiem. Ūdens caurplūdumi un elektroenerģijas tirgus cenas tiek prognozēti, izmantojot instrumentu, kas balstīts uz mākslīgo neironu tīklu. Tiek parādīta iespēja izmantot Montekarlo metodi tehniski ekonomiskajam pamatojumam. MHES ekspluatācijas uzdevumu risināšanai tiek izmantota kooperatīvo spēļu metodika, proti, Šeplija vērtība. Tas ļauj koalīcijas dalībniekiem gūt papildu ienākumus. Tiek apskatīta atbalsta shēma (ievadtarifs), un, balstoties uz tirgus cenu izmaiņām, tiek pierādīta prasība pēc ekspluatācijas režīmu regulēšanas. Safas HES tehniski ekonomiskajā pamatojumā tiek izmantoti prognozēšanas un optimizācijas paņēmieni, tajā tiek ņemta vērā kā elektroenerģijas ražošana, tā plūdu ierobežošana.