Vai jāmaina ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika
Latvijas Būvniecība 2016
Ilze Dimdiņa, Arturs Lešinskis

Pēdējo gadu aktualitāte normatīvos aktos par ēku energoefektivitāti iezīmē tendences uzstādīt aizvien augstākas prasības ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskiem rādītājiem [1] jeb U-vērtībām (W/(m2×K)), nosakot tās vienlīdz augstas jaunbūvējamām, atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām. Atkarībā no ēkā izbūvētās ventilācijas – dabiskās, mehāniskās vai mehāniskās ar siltuma atguvi, tiek noteiktas arī prasības ēku būvelementu gaiscaurlaidībai, [1] jeb gaisa noplūdei pie 50 Pa spiediena starpības q50 (m3/(m2×h)), definējot arī standartu gaiscaurlaidības noteikšanai, bet tomēr neuzstādot par obligātu prasību veikt atbilstošas pārbaudes ēku nodod ekspluatācijā. Šobrīd Latvijā ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka 2013.gada 25.jūnijā pieņemtā „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” [4], kas izstrādāta saskaņā ar LVS EN ISO 13790:2009 L [5] un ļauj sastādīt ēkas enerģijas patēriņa bilanci ēkas līmenī, ja apkurei nepieciešamā aprēķinātā enerģija ir vismaz 50 kWh uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā. Minētais standarts aizstāj iepriekšējos standartus EN ISO 13790:2004 un EN 832:1998 un ļauj veikt energopatēriņa aprēķinus ēkām, bez noteikta enerģijas patēriņa ierobežojuma. Minētais standarts ir arī metodiskas pamats Pasīvo ēku institūta (Passive House Institute) izmantotajai „pasīvo ēku” enerģijas patēriņa rādītāju aprēķina metodei, kas tiek realizēta ar aprēķinu programmu PHPP (Passive House Planning Package) ēkām ar maksimālo apkures enerģijas patēriņu ≤15 kWh/m2 gadā. Lai inženiertehnisko risinājumu potenciāls un faktiskais sniegums ekspluatācijas laikā tiktu objektīvi un viennozīmīgi novērtēti, svarīgi atjaunot un atbilstoši uzlabot arī aprēķinu metodiku. Raksta ietvaros piedāvājam diskusijai priekšlikumus par izmaiņām ēkas energoefektivitātes aprēķina metodē [4], ēkām ar mehānisko ventilāciju ar siltuma atguvi, konkrēti: 1) dalītam apkures perioda ilgumam un tam atbilstošo grādu dienu skaita aprēķinam, atsevišķi ēkas apkures un mehāniskās ventilācijas sistēmas darbībai; 2) ventilācijas siltuma zudumu Qapk,ve (Wh) aprēķinam; 3) papildus skalas ēkas energoefektivitātes aprēķinu rezultātu un aprēķina gaisa kvalitātes atspoguļošanai ēku energosertifikātā.


Atslēgas vārdi
Grādu dienas, Energosertifikāts, Gandrīz nulles enerģijas ēkas, Ventilācijas siltuma zudumu atguve

Dimdiņa, I., Lešinskis, A. Vai jāmaina ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika. Latvijas Būvniecība, 2016, No. 2, 86.-88.lpp. ISSN 1691-4058.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196