Saskaņā ar spēkā esošo industriālo politiku, un, lai sasniegtu Latvijas izvirzītos ekonomiskās izaugsmes mērķus, nākotnē plānota būtiska rūpniecības sektora izaugsme. Taču strauja ekonomiskā izaugsme ievērojami palielina resursu patēriņu, enerģijas pieprasījumu un radīto atkritumu apjomu. Tas savukārt rada slodzi uz apkārtējo vidi, veicina dabas resursu noplicināšanu, palielina atkritumu poligonu aizņemtās platības, kā arī palielina gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, tā apdraudot ilgtspējību. Resursu efektivitātes pasākumu ieviešana, piemēram, energoefektivitātes pasākumi vai industriālā simbioze, var uzlabot resursu produktivitāti, palielināt rūpniecības ekonomisko vērtību un mazināt resursu izmantošanas radīto ietekmi uz vidi. Tomēr izpētes, informācijas un izpratnes trūkums kavē plašāku energoefektivitātes un industriālās simbiozes pasākumu ieviešanu. Promocijas darbā ir apzināti Latvijas rūpniecības uzņēmumos īstenoto energoefektivitātes pasākumu un industriālās simbiozes piemēri. Visi šie piemēri ir uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu, taču to kvalitāte būtiski atšķiras pēc un tos ir sarežģīti salīdzināt savā starpā, jo pasākumi ieviesti dažādos līmeņos (uzņēmuma līmenī un starpuzņēmumu līmenī). Tādēļ nepieciešams izveidot jaunas pētniecības metodes resursu apmaiņas kvalitātes novērtējumam, dažādu resursu efektivitātes pasākumu salīdzināšanai un resursu efektivitātes šķēršļu un virzītājspēku izpētei. Promocijas darba mērķis ir papildināt esošo pētniecības ietvaru, izstrādājot un aprobējot jaunas metodes rūpniecības resursu efektivitātes novērtēšanai. Darbā izstrādātas trīs metodes, kuras iespējams izmantot (1) dažādu industriālās simbiozes apmaiņu kvalitātes novērtēšanai, (2) lai salīdzinātu tīrākas ražošanas (uzņēmuma līmenī) un industriālās simbiozes (starpuzņēmumu līmenī) pasākumus un, (3) lai veiktu, padziļinātu rūpniecības uzņēmumu resursu efektivitātes šķēršļu izpēti. Izstrādātās metodes sniedz būtisku ieguldījumu resursu efektivitātes zinātniskās pētniecības ietvaram. Izstrādātā resursu efektivitātes šķēršļu analīzes metode ļauj pārveidot kvalitatīvos šķēršļus raksturojošos datus, kas tiek iegūti aptauju laikā, par kvantitatīvajiem faktoriem, kas var tikt tālāk izmantoti matemātisko modeļu izstrādē. Matemātiskie modeļi ļauj novērtēt resursu efektivitātes šķēršļu un virzītājspēku savstarpējās sakarības, kā arī prognozēt, kuri uzņēmumi gatavi īstenot resursu efektivitātes pasākumus, un modelēt šķēršļu pārvarēšanas mehānismus. Promocijas darbā veiktā izpēte balstās uz katras izveidotās metodes aprobāciju uz vienu vai vairākiem gadījuma piemēriem. Resursu efektivitātes pasākumu novērtēšana, salīdzināšana un modelēšana sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā, un rezultāti var tikt tālāk izmantoti politikas plānošanā. Darba rezultāti sniedz jaunu informāciju par reāliem resursu efektivitātes pasākumu piemēriem, pastāvošajiem šķēršļiem un virzītājspēkiem Latvijas rūpniecības uzņēmumos. Resursu efektivitātes šķēršļi tika noteikti pamatojoties uz 73 Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu pārstāvju intervijām. Promocijas darba ietvaros veiktā energoefektivitātes piemēra izpēte aprobē padziļinātu pieeju potenciālo energoefektivitātes pasākumu noteikšanai mazos un vidējos uzņēmumos apakšstruktūru līmenī. Promocijas darba rezultāti var tikt tālāk izmantoti, lai veicinātu rūpniecības uzņēmumu informētību un motivāciju ieviest resursu efektivitātes pasākumus. Promocijas darba rezultāti var tikt izmantoti nacionālās politikas pilnveidošanai un atbilstošu resursu efektivitātes veicināšanas mehānismu izvēlei rūpniecības sektorā.