Bērza saplākšņa īpašību uzlabošana ar hidrotermiskās modifikācijas paņēmienu
2016
Juris Grīniņš

Aizstāvēšana
21.09.2016. 15:00, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, P. Valdena ielā 3/7, 272. auditorijā

Zinātniskais vadītājs
Bruno Andersons, Mārcis Dzenis

Recenzenti
Juris Mālers, Aivars Žūriņš, Uldis Spulle

Saplāksnim piemīt laba proporcija starp tā svaru un stiprību, tādēļ to plaši izmanto celtniecībā, transporta industrijā un mēbeļu ražošanā. Taču augsta mitruma apstākļos to ierobežo zemā bioloģiskā izturība, izmēru mainība un stiprības samazināšanās. Tas ierobežo saplākšņa izmantošanu bez speciālas apdares vai struktūras modifikācijas. Termiskā modifikācija (TM) ir viens no potenciāliem paņēmieniem, kā uzlabot saplākšņa īpašības bez biocīdu izmantošanas. TM salīdzinoši plaši izmanto masīvās koksnes ilgizturības uzlabošanai, bet ir maz informācijas par TM saplāksni. Tāpēc par pētījuma objektu izvēlēta vietējā bērza (Betula spp.) koksne un veikta lobskaidas un saplākšņa hidrotermiskā modifikācija (HTM) ūdens tvaika vidē pie paaugstināta spiediena. Piemērota HTM režīma izstrādāšanai izmantoti divi galvenie procesa mainīgie parametri - maksimālā modifikācijas temperatūra un laiks. Vadoties pēc praktiskās pieredzes, lobskaidai izvēlēti maigi apstrādes režīmi, salīdzinot ar literatūrā pieejamo informāciju. Identiska apstrāde veikta arī industriālam bērza saplāksnim. Pētījuma mērķis ir iegūt bērza saplāksni ar uzlabotām ekspluatācijas īpašībām – formas stabilitāti, bioloģisko izturību, bet bez būtiskas mehānisko īpašību pasliktināšanas. Tāpēc izvirzīts uzdevums noskaidrot, kurš HTM bērza saplākšņa iegūšanas paņēmiens ir optimāls – industriāla saplākšņa HTM vai arī lobskaidas HTM un tālāka salīmēšana ar piemērotu adhezīvu, lai iegūtu maksimāli daudz pozitīvo īpašību gala materiālam. Noskaidrots, ka vairumā gadījumu HTM pie 160°C saplāksnim piešķir labākas īpašības nekā pēc 150°C apstrādes. Abi iegūtie saplākšņa produkti ir ar 3. lietošanas klasi (lietošanai āra apstākļos bez kontakta ar augsni), 4. – 1. izturības klasi pret trupes sēnēm, samazinātu līdzsvara mitruma saturu par 10-53%, uzlabotu formas stabilitāti par 35-65%. HTM industriālam saplāksnim cietība un lieces stiprība samazinās par 32-46%, bet līmējuma stiprība par 71-75%. No HTM lobskaidas salīmētam saplāksnim lieces stiprību pat izdodas uzlabot par 28-34%, bet cietība samazinās par 6-10% un līmējuma stiprība par 7-57%. Darba rezultātus var izmantot HTM saplākšņa tehnoloģijas attīstīšanai, lai izveidotu ražotni, kas dos iespēju iegūt jaunu saplākšņa produktu ar augstu pievienoto vērtību. Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms sastāda 155 lpp. Darbs satur 40 attēlus, 39 tabulas, 32 formulas, 6 pielikumus un tajā izmantots 231 literatūras avots. Promocijas darbs no 2014. līdz 2016. gadam izstrādāts LV Koksnes Ķīmijas institūtā. Par HTM tematiku publicēti 9 raksti starptautiski citējamos žurnālos, 12 raksti konferenču pilno un saīsināto tēžu krājumos un autors piedalījies 8 starptautiskās konferencēs.


Atslēgas vārdi
bērzs, saplāksnis, lobskaida, hidrotermiskā modifikācija

Grīniņš, Juris. Bērza saplākšņa īpašību uzlabošana ar hidrotermiskās modifikācijas paņēmienu. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2016. 155 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196