Pētījums veikts par aktuālu tēmu Latvijā - nodokļu ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju, konkrēti uz ienākumu nevienlīdzību. Latvijā jau ilgus vairākus gadus ir liela ienākumu nevienlīdzība, kā to liecina GINI koeficenta analīze, turklāt Latvijā tas ir otrais augstākais ES (2013.gadā -35,2%). To galvenokārt pastiprina regresīvais kopējais nodokļu slogs, kā rezultātā veidojas liela ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir ļoti zems vidējais nodokļu slogs (zem 30% no IKP), 2012.gadā 4 zemākais Eiropas Savienībā. Taču tas tā nebūt nav, ja salīdzina nodokļu slogu personām ar dažādiem ienākumu līmeņiem. Analīze liecina, ka zemu ienākumu guvējiem nodokļu slogs ir būtiski lielāks par vidējo, un tas ir augstāks nekā citās ES valstīs atbilstošiem ienākuma guvējiem. Tā kā Latvijā nodokļu maksāšanas slogs gulstas pārsvarā uz personām ar zemiem ienākumiem, šīm personām Latvijā ir augsts nodokļu slogs. Regresīvu nodokļu slogu rada PVN un citi patēriņa nodokļi, jo personas ar zemiem ienākumiem, visus ienākumus patērē ikdienas vajadzībām. Lai mazinātu regresīvu kopējo nodokļu slogu, daudzās valstīs ir samazināts PVN pārtikai un progresīvs IIN nodoklis. Arī Latvijai, balstoties uz citu valstu pieredzi, tajā skaitā nodokļu administrēšanā, ir jāmazina nodokļu sloga regresivitāte, ieviešot samazināto PVN pārtikas precēm, palielinot neapliekamo minimumu un veicot citus pasākumus, kas mazina ienākumu nevienlīdzību nodokļu dēļ.