Viena gada laikā polimetilmetakrilāta (PMMA) protēzes virsma sāk bojāties, un, tā kā pasliktinās virsmas slapināšana, palielinās berze un pacienta diskomforts, rodas iekaisumi, protēze ir jāaizvieto ar jaunu - pašlaik protēzes neatjauno. Tomēr, savlaicīgi atjaunojot virsmas slapināšanu, būtu iespējams minētās komplikācijas novērst, pagarināt protēzes lietošanas laiku un samazināt izmaksas pacientam. Esošās virsmas slapināšanas regulēšanas metodes, kas izmanto tādas tehnoloģijas kā materiāla apstrāde vakuumā, ar plazmu, ķīmiskas un bioloģiskas metodes ir dārgas un komplicētas, izmantojamas tikai specifiskos laboratorijas apstākļos vai arī nav noturīgas, piemēram, izmantojot acu pilienus. Līdz šim nav izstrādāta PMMA protēžu virsmas apstrādes metode, kura būtu vienkārša un ekonomiska salīdzinoši ar esošajām metodēm. Šādu metodi var sasniegt, izmantojot UV starojumu atmosfēras apstākļos, kas maina protēzes elektrisko potenciālu (virsmas enerģijas komponente) un ietekmē slapināšanu. Promocijas darba mērķis ir izstrādāt PMMA virsmas slapināšanas regulēšanas metodi acu protēžu apstrādei, izmantojot UV starojumu atmosfēras apstākļos. Promocijas darbs sastāv no ievada, literatūras pārskata par PMMA materiāla lietojumu acu protezēšanā un ar virsmas slapināšanu saistītajām problēmām, tā mijiedarbību ar UV starojumu, konkurējošām virsmas modifikācijas tehnoloģijām. Eksperimentālajā daļā ir aprakstīta pētījuma metode PMMA virsmas slapināšanas regulēšanas metodes ar UV apstarošanu sasniegšanai, noskaidrota apkārtējās vides ietekme uz paraugu slapināšanas regulēšanu, izpētīta UV ietekme uz PMMA virsmas elektrisko potenciālu, slapināšanas īpašību, ķīmisko sastāvu un morfoloģiju. Darba rezultātā ir izstrādāta metode PMMA virsmas slapināšanas regulēšanai, inducējot virsmas elektrisko potenciālu ar UV starojumu 200-400 nm diapazonā, sasniedzot gan hidrofilas, gan hidrofobas PMMA virsmas īpašības atkarībā no izmantotās ekspozīcijas. Ir noteikti metodes optimālie režīmi, kas nodrošina acu protēzēm vēlamās slapināšanas izmaiņas. Nejonizējošais starojums ierosina gan virsmas elektriskā potenciāla, gan ķīmiska rakstura izmaiņas, neietekmējot virsmas raupjumu, kas ir būtiski acu protēžu īstermiņa un ilgtermiņa lietojumam. Promocijas darbā aprakstīta arī sasniegto rezultātu aprobācija, noskaidrojot ar UV starojumu sasniegto virsmas īpašību izmaiņu ietekmi uz mikroorganismu piesaisti un nano pārklājumu virsmas elektriskā potenciāla inducēšanu, veikti secinājumi un uzrādīts izmantotās literatūras saraksts.