Efektīva biomasas izdalīšana no finiera ražošanas hidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem, tās raksturojums un izmantošanas iespējas
2018
Sanita Vītoliņa

Aizstāvēšana
30.05.2018. 15:00, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, Paula Valdena ielā 3/7, 272. auditorijā.

Zinātniskais vadītājs
Galija Šuļga, Skaidrīte Reihmane

Recenzenti
Juris Mālers, Ingeborga Andersone, Mudrīte Daugaviete

Promocijas darbā izstrādāts jauns hibrīda kompozītkoagulants un tā pielietošanas tehnoloģiskais paņēmiens, kas paaugstina biomasas, īpaši zemmolekulāro lignīnu fragmentu, izdalīšanas efektivitāti no bērza koksnes hidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem. Izpētīts, ka ar hibrīda kompozītkoagulantu izdalītā biomasa ir spējīga strukturēt putekļveidīgu grunti un var tikt izmantota grants seguma ceļu atputekļošanā. Darba literatūras apskatā apkopota informācija par finiera ražošanas koksnes hidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem un koagulācijas/flokulācijas metodes pielietojumu šo notekūdeņu biomasas izdalīšanai. Aplūkoti šobrīd visplašāk izmantotie koagulanti/flokulanti un pamatota kompozītkoagulanta izvēle biomasas izdalīšanai no koksnes pārstrādes notekūdeņiem. Apkopota informācija par šī brīža notekūdeņu nogulšņu pielietojuma jomām un, domājot par jaunu potenciālo biomasas izmantošanu, apskatītas grants seguma ceļu atputekļošana metodes. Formulēti pētījuma mērķis un veicamie uzdevumi. Darba metodiskajā daļā aprakstīta koagulācijas/flokulācijas procesa gaita. Detalizēti raksturotas izmantotās analīžu un pārbaužu metodes: metodes notekūdeņu biomasas un iegūto koagulātu komponentsastāva noteikšanai un raksturošanai, koagulantu/flokulantu biomasas izdalīšanas efektivitātes pētījumu metodikas, grunts strukturēšanas pētījumu metodika. Darba eksperimentālajā daļā noteikts un raksturots modeļnotekūdeņu biomasas komponentsastāvs. Pētītas biomasas izdalīšanas likumsakarības, kā flokulantus izmantojot polielektrolītus - polidiallildimetilamonija hlorīdu (PDADMAC), hitozānu un polietilēnimīnu (PEI). Noteikta flokulācijas procesa parametru (polimēra molekulmasa, deva, vides pH, temperatūra) ietekme uz biomasas izdalīšanas efektivitāti. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, PEI ar augstu molekulmasu izvēlēts kā bāzes katjonaktīvais polimērs kopā ar polivalentu metāla sāli jauna hibrīda kompozītkoagulanta izstrādei. Noskaidrotas optimālās komponentu PEI/polivalenta metāla sāls masas attiecības hibrīda kompozītkoagulantā, kā arī hibrīda koagulanta devas, vides pH un temperatūras ietekme uz biomasas izdalīšanas efektivitāti. Noteikts, ka izdalītā biomasas koagulāta ūdens suspensija ir spējīga strukturēt putekļveidīgu grunti un veidot mehāniski izturīgus agregātus pret vēja eroziju. Izstrādāts finiera ražošanas koksnes hidrotermiskās apstrādes baseinu notekūdeņu biomasas izdalīšanas un izmantošanas tehnoloģiskā paņēmiena variants. Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā. Tā apjoms 124 lpp. Darbs satur 82 attēlus, 16 tabulas un tajā izmantoti 202 literatūras avoti.


Atslēgas vārdi
koksnes hidrotermiskā apstrāde, notekūdeņi, biomasa, kompozītkoagulants, grunts strukturēšana

Vītoliņa, Sanita. Efektīva biomasas izdalīšana no finiera ražošanas hidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem, tās raksturojums un izmantošanas iespējas. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2018. 124 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196