Promocijas darba „Dzeramā ūdens kvalitātes tiešsaistes monitorings” ietvaros ir veikta dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa prasību un sistēmu analīze un izstrādāts jauns dzeramā ūdens kvalitātes tiešsaistes monitoringa risinājums. Esošās dzeramā ūdens kvalitātes monitorings un tā veikšanas programmas balstās uz paraugu ņemšanas un to analīzes metodēm, kas ne vienmēr spēj detektēt ūdensapgādes sistēmu piesārņojuma gadījumus, tādēļ pasaulē tiek izstrādātas tiešsaistes dzeramā ūdens monitoringa iekārtas ar agrīnā brīdinājuma sistēmām, kas spēj automātiski izziņot trauksmi dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanās gadījumā. Līdz šim izveidoto un komerciāli pieejamo agrīnā brīdinājuma sistēmu un piesārņojuma detektēšanas algoritmu precizitāte ir salīdzinoši zema, turklāt to darbības efektivitāte ne vienmēr ir tikusi vērtēta eksperimentāli un šajās sistēmās tiek izmantoti tikai fizikāli – ķīmisko parametru mērījumi. Līdz ar to faktiskā mikrobioloģisko parametru atbilstība nekaitīguma prasībām un to izmaiņu dinamika netiek vērtēta. Promocijas darba ietvaros ir izstrādāts tiešsaistes dzeramā ūdens kvalitātes sistēmas risinājums ar tajā iekļautiem fizikāli – ķīmisko un mikrobioloģisko parametru mērījumiem. Piedāvātajā risinājumā ir iekļauta automātiskā piesārņojuma detektēšanas un klasifikācijas funkcija, kas tiek nodrošināta, izmantojot pielāgotu Mahalanobisa attālumu algoritmu. Darbā izstrādātais risinājums ir eksperimentāli pārbaudīts pilota mēroga ūdensapgādes sistēmā, simulējot dažādus piesārņojuma gadījumus. Simulāciju laikā ir veikts dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, noskaidroti kvalitātes parametri un to kombinācijas, kas nodrošina piesārņojuma detektēšanu ar visaugstāko precizitāti. Darba izstrādes laikā relatīvi visaugstāko piesārņojuma detektēšanas precizitāti uzrādīja adenozīntrifosfāta, duļķainības un kopējā organiskā oglekļa mērījumu kombinācija. Eksperimentu laikā tika konstatēts, ka, veicot dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu atbilstīgi pasaulē esošajai likumdošanai, simulētie piesārņojuma gadījumi netiktu detektēti. Tas nozīmē, ka patērētājiem reālas ūdensapgādes sistēmas apstākļos var tikt piegādāts dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām neatbilstīgs ūdens. Darba izstrādes laikā iegūtie teorētiskie un eksperimentālie rezultāti liecina par nepieciešamību agrīnā brīdinājuma sistēmās iekļaut mikrobioloģisko parametru tiešsaistes monitoringu. Piedāvātais risinājums ietver potenciāli automatizējamas dzeramā ūdens mikrobioloģisko parametru izmeklējumu metodes, kas var būtiski uzlabot piesārņojuma detektēšanas precizitāti. Tāpat dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes atbilstības vērtējumam dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām vajadzīgais laiks tiktu samazināts no šobrīd nepieciešamajām 18 līdz 24 stundām līdz 5 minūtēm. Promocijas darbs ir uzrakstīts latviešu valodā un satur 120 lappuses, 18 attēlus, 11 tabulas un 9 pielikumus. Darbā izmantoti 186 literatūras avoti.