Inženieris, uzņēmējs un pedagogs Augusts Baumanis (1883-1966) pieder pie tiem Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventiem, kuri bija pazīstami 20. gadsimta 20. un 30. gados un bez kuru darbības nav iedomājama Latvijas izaugsme. Pēc RPI Ķīmijas nodaļas absolvēšanas (1913) viņš strādāja Krievijā. 1919. gadā, atgriezies Latvijā, A. Baumanis iesaistījās eļļas ražošanā un koka dēlīšu eksportēšanā. No 1928. līdz 1931. gadam viņš kopā ar ģimeni ceļoja pa Dienvidāfriku un strādāja zelta raktuvēs. Atgriezies Latvijā, A. Baumanis strādāja par skolotāju. Raksta mērķis ir atklāt inženiera A. Baumaņa dzīves darbību, iepazīstināt lasītājus ar latviešu uzņēmēju un izanalizēt problēmas, ar kurām viņam bija jāsastopas uzņēmējdarbībā un pedagoģijā starpkaru laikā.