Akvakultūras industrija jau 25 gadus ir visstraujāk augošā pārtikas rūpniecības nozare pasaulē. Savukārt, savvaļas nozvejas apjomi stagnē jau pēdējos 20 gadus. Līdz ar to 2014. gadā akvakultūras industrija apsteidza savvaļas nozveju un šobrīd lielākā daļa zivju un vēžveidīgo produkcijas tiek izaudzēta akvakultūrās, nevis nozvejota. Lai gan akvakultūrām ir virkne priekšrocību pār nozveju, akvakultūras straujā attīstība ir novedusi pie zivju barības trūkuma. Barības trūkumu industrija ir mēģinājusi risināt aizvietojot tradicionālās barības izejvielas ar lauksaimniecības izcelsmes izejvielām, tomēr šis risinājums ir nepilnīgs, jo augu izcelsmes izejvielās nav piemērotas audzēto zivju zarnu traktam, tajās trūkst vairākas neaizstājamās aminoskābes, kā arī augu taukos nav cilvēku uzturam būtiskās Omega-3 taukskābes. Līdz ar to ir nepieciešams atrast jaunas izejvielas, kuras būtu piemērotas izmantošanai zivju barībās, neradītu papildus slogu uz apkārtējo vidi kā to dara savvaļas nozveja un lauksaimniecība un arī nodrošinātu, ka ar jaunajām izejvielām baroto zivju produkcija ir veselīga lietošanai cilvēku uzturā. Šīm prasībām visatbilstošākās izejvielas ir vienšūnu proteīni (SCP) un vienšūnu eļļas (SCO). SCP un SCO iegūst no mikroorganismiem, kuri savās šūnās spēj sintezēt lielu daudzumu proteīnus vai eļļas. Šobrīd SCP un SCO ražošanas tehnoloģijas jau tiek izmantotas, lai ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību, piem., farmācijas produktus, ķimikālijas, zīdaiņu pārtiku u.c. Tomēr šīs tehnoloģijas paredz attiecīgos mikroorganismus kultivēt izmantojot rafinētos cukurus, kuri ir relatīvi dārgi un šādu izejvielu izmantošana zivju barību ražošanā nav konkurētspējīga. Līdz ar to, lai ieviestu SCP un SCO tehnoloģijas zivju barības ražošanā nepieciešams atrast lētas izejvielas mikroorganismu kultivēšanai. Piemērotākās izejvielas mikroorganismu kultivēšanai ir dažādāko industriju biodegradējamie blakusprodukti. Darba mērķis ir analizēt piemērotākos blakusproduktus SCP un SCO ražojošo mikroorganismu kultivēšanai. Analīze sevī ietver: (1) literatūras analīzi par visiem piemērotajiem blakusproduktiem, aprakstot blakusproduktu īpašības, pieejamību un ziņotos SCP un SCO iznākumus; (2) blakusprodukta sagādes modeļa izstrādi un gadījuma izpēti vienam blakusproduktam, izmantojot izstrādāto modeli; (3) laboratorijas stenda izveidi praktiskiem eksperimentiem; (4) SCP iegūšana no iepriekš nepētīta blakusprodukta un mikroorganismu celma kombinācijas. Promocijas darbs veidots kā publikāciju kopa, kurā apvienotas daļas no doktorantūras studiju laikā rakstītām zinātniskajām publikācijām. Darba ievadā ir aprakstīti darba mērķi un uzdevumi, kā arī zinātniskās un praktiskās nozīmes apraksts. Pirmajā nodaļā ir aprakstīta esošā situācija akvakultūras industrijā, zivju barības trūkuma cēloņi, iespējamie risinājumi un pamatojums, kāpēc SCP un SCO ražošana no blakusproduktiem ir labākā alternatīva zivju barības izejvielu ražošanai. Otrajā nodaļā tiek apskatīti blakusprodukti, kuri ir piemēroti SCP un SCO ražošanai, kā arī aprakstīta blakusproduktu sagādes modeļa izstrāde un gadījuma izpēte. Trešajā nodaļā tiek aprakstīta laboratorijas stenda izveide. Ceturtajā nodaļā tiek aprakstīti praktiskie eksperimenti SCP iegūšanai no izlietotas saulespuķu eļļas. Darba beigās tiek izdarīti secinājumi un sniegti ieteikumi. Darbs balstīts 7 zinātniskās publikācijās un aprobēts 8 zinātniskajās konferencēs.