Viens no būtiskiem aspektiem Latvijas viduslaiku piļu vēstures izziņas procesā ir sadzīves apstākļu un mājokļa iekārtojuma izpēte. Baltijas jūras reģiona klimatiskajos apstākļos nozīmīga ikdienas dzīves daļa bija un joprojām ir rūpes par siltumu. Līdz šim Cēsu ordeņpilī veikti plaši vēsturiskie, arheoloģiskie un arhitektoniskie pētījumi. Tomēr priekšstati par apkures ierīcēm un telpu apsildi pilī joprojām ir ļoti ierobežoti. Rakstītajos avotos par “kamīnu” vai “krāsni” atrodama vienīgi fakta konstatācija un vietas norāde. Dažkārt minēts krāsns veids, bet nekad nav minētas siltgaisa un čuguna krāsnis. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtie dati ir daudz apjomīgāki. Rietumu korpusā atrastas divas siltgaisa apkures krāsns pamatu vietas un grīdas plākšņu fragmenti. Austrumu korpusā savukārt hipotētiski noteikta siltgaisa krāsns atrašanās vieta. Cēsu pilī atrasts liels skaits krāšņu podiņu. To forma un stilistika dod iespēju dažu iespējamo krāšņu tipu teorētiskai un eventuāli arī praktiskai rekonstrukcijai. Senākie līdz šim atrastie podiņi ļauj pieņemt, ka krāšņu iebūvēšana Cēsu pilī aizsākusies 15. gadsimta beigās. Tā kā tieši šeit atrasti Latvijā vissenākie krāšņu podiņi, Cēsu pils artefakti ļauj pieņemt, ka tas ir laiks, kad Latvijā apdzīvojamajās telpās arvien biežāk sāk iebūvēt podiņu krāsnis. Pamatojoties uz atrasto podiņu skaita un tipoloģisko analīzi, konstatēts straujš podiņu krāšņu būvniecības pieaugumu Cēsu pilī 16. gadsimta otrajā trešdaļā. Tomēr konkrēta katras krāsns atrašanās vieta pilī nav nosakāma. Cēsu pilsdrupās ir saglabājies ievērojams virszemes konstrukciju apjoms. Veicot pils arhitektonisko izpēti, ir izdevies identificēt vairākas kamīnu un dūmkanālu vietas. Drupu stāvoklī esošajā pilī ne podiņu, ne čuguna krāsnis nav saglabājušās. Toties Cēsis ir krāsns podiņu atradumiem bagātākā viduslaiku pils Latvijā un vienīgā arheoloģiski pētītā dzīvesvieta, kur atrasti 16. gadsimta čuguna krāšņu fragmenti. 1590.g. revīzijā viena čuguna krāsns minēta priekšpils vārtu ēkā. Saglabājusies vesela krāsns korpusa plāksne ar heraldisku bareljefu un divi krāsns fragmenti. Pieticīgais atradumu skaits ir nozīmīgs pat unikāls fakts Latvijas viduslaiku piļu vēsturei. Cēsu pilī krāsnis piebūvēja pie esošiem dūmkanāliem, kas lielākoties bija izbūvēti jau esošiem kamīniem. Savukārt kamīnus pielāgoja kā krāšņu kurināšanas kameras vai nojauca, lai telpas stūrī iebūvētu krāsni. Rezultātā līdz mūsdienām saglabājušās tikai kamīnu vietas bez dūmtveriem. 20. un 21. gadsimtā veikto pētījumu rezultātā ir iegūts priekšstats par apkures ierīču izvietojumu un tipoloģiju. Iegūtā informācija kalpos eventuālām teorētiskām rekonstrukcijām un Cēsu pils vēstures turpmākai izpētei.