Pētījums par akcīzes nodokļa un valsts regulējuma politiku attiecībā uz alternatīviem bezdūmu nikotīna izstrādājumiem

2020
Māris Jurušs, Zane Utināne

Akcīzes nodoklis ietver sevī arī tādas tabakas izstrādājumu kategorijas, kas nav harmonizētas visā Eiropas Savienībā, kā piemēram, elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas nav apliekamais objekts visās dalībvalstīs. Tas pats attiecināms uz citiem mūsdienīgiem alternatīviem produktiem, piemēram, karsējamā tabaka, beztabakas nikotīna spilventiņi un citi. Tas citkārt, rada arī atšķirības starp valstīm šo produkta tirgus izpētē un izsekojamībā. Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums un karsējamā tabaka ir ar akcīzes nodokli apliekams objekts, savukārt beztabakas nikotīnu spilventiņi nav. Saeimā ir iesniegts priekšlikums, kas paredz aizliegt laist tirgū Latvijā nikotīnu saturošos spilventiņus un citus tabakas aizstājējproduktus. Tas nav izvērtēts priekšlikums. Kā to liecina citu valstu pieredze, nikotīnu saturošie spilventiņi būtu regulējami, nevis aizliedzami. Tas dotu gan fiskālo efektu ap divu milj. EUR veidā, gan mazinātu risku nelegālā tirgus attīstībā. Beztabakas nikotīna spilventiņi ir atļauti Igaunijā, Skandināvijas valstīs un citur ES. Ieviešot nikotīnu saturošo spilventiņu aizliegumu Latvijā, patērētāji tāpat to brīvi varēs iegādāties tiešsaistē interneta veikalos, tādējādi akcīzes nodoklis un PVN nonāks citu valstu budžetos. Citu valstu pieredze vēsta, ka problēmas rodas, jo patērētāji produktus iegādājas nelegālā tirgū, kur netiek kontrolēta produktu atbilstība un kvalitāte, pircēja vecums un veidojas nodokļu plaisa. Kā vēsta aptaujas, mērķis beztabakas nikotīna spilventiņu iegādei lielākoties ir atmest cigarešu smēķēšanu vai pāriet uz nekaitīgāku smēķēšanas veidu. Tā vietā nepieciešams uzlabot iespējas veikt precīzāku un plašāku šī produkta tirgus analīzi, paralēli ierobežojot nekontrolēto nelegālo tirgu. Tam varētu izmantot jau esošās veselības aptaujas, uzlabojot šo aptauju izveides metodoloģiju, ietverot tajās jautājumus, kas palīdzētu noskaidrot patērētāju izvēlētos produktu iegādes veidus – legālais vai nelegālais tirgus, tiešsaistes rīki vai klātiene. Kas attiecas uz rekomendējamo akcīzes nodokļa politiku bezdūmu produktiem kopumā un beztabakas nikotīna spilventiņiem, jāņem vērā Lietuvas pieredze, kad uzliekot nesamērīgi augstu akcīzes nodokli cigaretēm, tika veicināts nelegālā tirgus pieaugums. Līdz ar to, pielīdzināt nodokļa likmi Igaunijas līmenim, kas ir augsts - 89,63 EUR/kg (salīdzinot ar Zviedriju, kur ir 22 EUR/kg), nebūtu racionāli un fiskāli izdevīgi tieši “melnā” tirgus risku dēļ. Vadoties no šiem pašiem apsvērumiem, nevajadzētu ļoti strauji palielināt akcīzes nodokļa likmes arī citiem alternatīvajiem produktiem – elektroniskās cigaretēs izmantojamam šķidrumam un karsējamai tabakai.

Atslēgas vārdi
akcīze, nodokļi, cigaretes, nelegālais tirgus
Hipersaite
https://drive.google.com/file/d/1Ant6VX3cLsjPx5J0srLcOESgl71e-hCs/view

Jurušs, M., Utināne, Z. Pētījums par akcīzes nodokļa un valsts regulējuma politiku attiecībā uz alternatīviem bezdūmu nikotīna izstrādājumiem. Rīga, 2020. 28 lpp. Pieejams: https://drive.google.com/file/d/1Ant6VX3cLsjPx5J0srLcOESgl71e-hCs/view.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)