Elektronisko cigarešu tirgus attīstības tendences un akcīzes nodokļa novērtējums

2020
Māris Jurušs, Zane Utināne

Akcīzes nodoklis ietver sevī arī tādas tabakas izstrādājumu kategorijas, kas nav harmonizētas visā Eiropas Savienībā, kā piemēram, elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums nav apliekamais objekts visās dalībvalstīs. Tas pats attiecināms uz citiem mūsdienīgiem alternatīviem produktiem, piemēram, karsējamā tabaka. Tas citkārt, rada arī atšķirības starp valstīm šo produkta tirgus izpētē un izsekojamībā. Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums ir ar nodokli apliekams objekts kopš 2016.gada 1. jūlija, savukārt karsējamā tabaka no 2016.gada 1.marta, nosakot sākuma likmi 62 euro par 1000 gramiem karsējamās tabakas. Ņemot vērā elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma un karsējamās tabakas aprites rādītājus un par šo produktu iekasētā akcīzes nodokļa analīzi, autori norāda, ka šobrīd nodokļu ieņēmumi no šī produkta ir niecīgi attiecībā pret citām tabakas izstrādājumu kategorijām. Turklāt ar 2020.gada 1. janvāri jau ir palielināta nodokļa likme pārējām tabakas produktu kategorijām (izņemot cigaretes), kas ir daudz būtiskāks nodokļu ieņēmumu avots. Citu valstu pieredze vēsta, ka problēmas elektronisko cigarešu lietošanā rodas, jo patērētāji tās iegādājas nelegālā tirgū, tostarp ar interneta starpniecību, kur netiek kontrolēta produktu atbilstība un kvalitāte, pircēja vecums un veidojas nodokļu plaisa. Kā vēsta aptaujas, mērķis elektronisko cigarešu iegādei lielākoties ir atmest cigarešu smēķēšanu vai pāriet uz nekaitīgāku smēķēšanas veidu. Daudzu zinātnisku pētījumu rezultāti apliecina, ka nikotīna uzņemšana, neizmantojot degšanas procesu, ir labāka alternatīva cigarešu smēķēšanai, vienlaikus citi pētījumi norāda uz to, ka elektronisko cigarešu lietošanas ietekmi vēl nav iespējams izvērtēt ilgtermiņā, tāpēc nedz tiem, kas pierādījuši elektronisko cigarešu kaitīgumu, nedz oponentu pierādījumiem, nav viennozīmīgu rezultātu. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka elektronisko cigarešu patēriņš šobrīd ir pietiekami zems, lai neveiktu radikālus soļus papildus nodokļu palielināšanā. Tas var nenest gaidītos fiskālos ieguvumus. Tā vietā nepieciešams uzlabot iespējas veikt precīzāku un plašāku šī produkta tirgus analīzi, paralēli ierobežojot nekontrolēto nelegālo tirgu internetā. Tam varētu izmantot jau esošās veselības aptaujas, uzlabojot šo aptauju izveides metodoloģiju, ietverot tajās jautājumus, kas palīdzētu noskaidrot patērētāju izvēlētos elektronisko cigarešu iegādes veidus – legālais vai nelegālais tirgus, tiešsaistes rīki vai klātiene.

Atslēgas vārdi
Akcīzes nodoklis, elektroniskās cigaretes, karsējamā tabaka, nodokļu ieņēmumi, nodokļu plaisa, nelegālais tirgus.
Hipersaite
https://drive.google.com/file/d/1xVyNs9mt96CwLF_sgGIssSwz7b_WasC-/view

Jurušs, M., Utināne, Z. Elektronisko cigarešu tirgus attīstības tendences un akcīzes nodokļa novērtējums. Rīga, 2020. 21 lpp. Pieejams: https://drive.google.com/file/d/1xVyNs9mt96CwLF_sgGIssSwz7b_WasC-/view.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)