Elektroenerģijas agregatori: risinājumu analīze un priekšlikumi to integrācijai pakalpojumu tirgū: Valsts pētījumu programma “Enerģētika”, projekts “INGRIDO” VPP-EM-INFRA-2018/1-0006: 1. starpziņojums
2019
VPP Enerģētika projekts INGRIDO

Ziņojumā doti skaitliski aprēķini par neatkarīgo agregatoru darbības modeļiem dažādos elektroenerģijas tirgos – gan vairumtirdzniecības (nākamās dienas), gan palīgpakalpojumu (balansēšanas) tirgos. Aprēķini sniedz ieskatu sagaidāmajās naudas plūsmās gan pieprasījuma reakcijas aktivizācijas laikā, gan tā saucamā atsitiena efekta laikā, kas ļauj vērtēt pieprasījuma reakcijas ietekmi uz dažādiem tirgus dalībniekiem. Balansēšanas tirgum veiktie aprēķini liecina, ka, ja agregators nemaksā kompensāciju tirgotājam par enerģijas pārnesi, tad agregators varētu strādāt ar ievērojamiem ieņēmumiem (visoptimistiskākajā gadījumā 243 452.28 € gadā par kopumā 1 MWh/h pieprasījuma reakcijas aktivizāciju 3057 reizes gadā, tātad vidēji 79.6 €/MWh), tajā pat laikā potenciāli radot arī lielus zaudējumus tirgotājiem, kuru klienti sadarbojas ar neatkarīgo agregatoru (šajā pašā piemērā zaudējumi būtu 220 496.31 €, kombinējot enerģijas pārneses un atsitiena efekta radītās izmaksas). Ja kompensācija tomēr tiek maksāta, tad gan agregatora iespējamā peļņa, gan tirgotāja zaudējumi ievērojami samazinās. Tomēr pastāv iespēja, ka neatkarīgajam agregatoram dalība balansēšanas tirgū tad var kļūt neizdevīga, ja vien tas neapvieno agregācijas pakalpojumu arī ar citiem produktiem, piemēram, automatizācijas, energoefektivitātes vai viedo tehnoloģiju pakalpojumiem. Nākamās dienas tirgus modelēšanas rezultātā var secināt, ka agregēta pieprasījuma reakcija tik tiešām var samazināt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, kas pozitīvi ietekmētu visus elektroenerģijas tirgotājus un līdz ar to vairāk vai mazāk – arī galalietotājus. Tomēr kopumā vērā ņemama cenu samazinošā efekta panākšanai ir nepieciešams liels apjoms pieprasījuma reakcijas enerģijas (piemēram, 5% no kopējā patēriņa jeb vidēji 46 MWh/h pieprasījuma reakcijas, ko aktivizē 509 stundas gadā, dod gada vidējās cenas samazinājumu par 0.191 €/MWh, bet šāda DR apjoma sasniegšana tuvākajā laikā ir mazticama). Pastāv dažādi iespējamie modeļi, kā īstenot neatkarīgo agregatoru dalību nākamās dienas tirgū. Kopējais radītais labums tirgotājiem var būt arguments tam, lai agregatori nemaksātu kompensāciju par enerģijas pārnesi, taču arī tādā gadījumā atkarībā no tā, kā neatkarīgo agregatoru klienti sadalīti pa dažādu tirgotāju portfeļiem, efekts uz katru konkrēto tirgotāju var būt ļoti dažāds, tostarp kopumā negatīvs. Tomēr jāņem vērā, ka neatkarīgo agregatoru modeļu ieviešana Eiropas valstīs kopumā ir tikko sākusies, un tai jābūt īstenotai līdz 2020. gada beigām. Tas nozīmē, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas būtu lietderīgi turpināt analīzi par Latvijai piemērotākā modeļa izvēli, tostarp uzklausot visu iesaistīto pušu viedokli (pārvades un sadales sistēmu operatoriem, tirgotājiem, potenciālajiem agregatoriem, lietotājiem u. c.). Tāpat tas paver iespēju turpināt centienus harmonizēt neatkarīgo agregatoru darbības modeļus Baltijas valstīs un varbūt pat vēl plašākā mērogā, kas noteikti atvieglotu un veicinātu to attīstību reģionā.


Atslēgas vārdi
pieprasījuma reakcija, agregatori, elektroenerģijas tirgus

Elektroenerģijas agregatori: risinājumu analīze un priekšlikumi to integrācijai pakalpojumu tirgū: Valsts pētījumu programma “Enerģētika”, projekts “INGRIDO” VPP-EM-INFRA-2018/1-0006: 1. starpziņojums. Rīga: Rīgas Tehniskās universitāte, 2019. 44 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196