Strauji pieaugošā tendence ieguldīt līdzekļus uzņēmumos, kas atbilst ētiskiem vides, sociālajiem un korporatīvās pārvaldības jomā (no angļu valodas – environmental, social, and governance jeb ESG) atbilstošiem standartiem, ir piesaistījusi gan uzņēmēju, gan investoru un finanšu profesionāļu uzmanību. Šī pāreja no tīri finansiālās atdeves uz vispārinātu pieeju ieguldījumiem liek nozares dalībniekiem pievērst lielāku uzmanību ar ilgtspēju saistītiem apsvērumiem. Uzņēmumu ilgtspējas koncepcija, ko mēra ar ESG faktoriem, atbilst uzņēmējdarbības pieejai, kas vērsta uz ilgtermiņa vērtības radīšanu visām ieinteresētajām personām, ieskaitot to akcionārus, integrējot vides, sociālos un korporatīvās pārvaldības apsvērumus lēmumu pieņemšanā un saimnieciskajā darbībā. Tā kā Eiropas Savienība arvien lielāku uzsvaru liek uz ilgtspēju, Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīs, tostarp trijās Baltijas reģiona jaunattīstības valstīs - Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, uzņēmumi tiek stimulēti uzlabot savus ESG rādītājus. Līdz ar to šī tendence kļūst arvien nozīmīgāka šī reģiona investoriem, kā arī uzņēmumiem, kuri vēlas paaugstināt savu ESG atbilstības līmeni. Turklāt ESG investīciju pieaugums CAE valstīs var palīdzēt veicināt ekonomisko izaugsmi un mazināt plaisu starp Austrumiem un Rietumiem investīciju un ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā. Šajā disertācijā tiek pētīts ESG ieviešanas prakses un briedums CAE reģionā, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas valstīm. Tajā ir izklāstīta pašreizējā situācija ESG ieviešanas jomā, tostarp ilgtspējas faktoru ieviešana, informācijas atklāšana, atbilstība starptautiskajiem standartiem. Papildus tiek pētīti arī ESG virzītājspēki un pastāvošie šķēršļi. Lai noteiktu ESG standartu status quo Baltijas valstīs, tiek izmantota kvalitatīva satura analīze, kas papildināta ar investoru un uzņēmumu aptaujām. Sekas, uzņēmumiem neatklājot ilgtspējas informāciju, tiek iztirzātas, izpētot pašreizējo ESG reitingu pārklājumu CAE reģionā. Pamatojoties uz akadēmiskās literatūras novērtējumu, tiek pētīta saikne starp augstāku ESG ieviešanu un akcionāru vērtību. Pēc tam, pamatojoties uz ekspertu aptaujām un literatūras apskatu, tiek noteikti faktori, kas ietekmē ESG ieviešanu. Visbeidzot, šajā pētījumā ir izklāstīta inovatīva pieeja, lai noteiktu būtiskos ESG faktorus dažādos uzņēmuma dzīves cikla posmos, izmantojot analītisko hierarhijas procesu (AHP). Rezultāti liecina, ka AHP ir piemērots instruments, lai novērtētu ESG katalizatoru relatīvo nozīmīgumu, un ilustrē, ka pastāv dažādi faktoru kopumi, kas ietekmē ESG ieviešanas lēmumus dažādos uzņēmuma attīstības posmos. Šis pētījums piedāvā praktisku struktūru lēmumu pieņēmējiem, kuri cenšas atšķirt un noteikt prioritātes ESG virzītājspēkiem un īstenot plašāku ESG ieviešanu Baltijas valstu ekonomikās. Šī disertācija ir rakstīta angļu valodā un sastāv no ievada, piecām nodaļām, secinājumu un ieteikumu sadaļas, kā arī bibliogrāfijas ar 282 avotiem. Tajā ir 41 attēls, 23 tabulas un 8 pielikumi, un tās apjoms, ieskaitot pielikumus, ir 199 lapaspuses.