Klimata pārmaiņas ir pastiprinājušas dabas katastrofu biežumu un smagumu, tajā skaitā pieaugošu ekstremālo laikapstākļu skaitu, kas rada nozīmīgus draudus sabiedrībai, ekosistēmām un ekonomikai visā pasaulē. Šajā kontekstā pilsētu attīstības un klimata pārmaiņu savijums, rada nopietnus izaicinājumus Eiropas pilsētām tuvākajā nākotnē. Ir parādījies finanšu instrumentu klāsts, lai finansētu projektus, kas samazina bīstamas ietekmes uz kopienām, izceļoties kā spēcīgs un universāls rīks dabas katastrofu seku pārvaldīšanai. Piemēram, katastrofu obligācijas var izmantot, lai pārnestu ar potenciālām katastrofām saistītos riskus finanšu tirgos. Noturības obligācijas ir ieviestas, lai atbalstītu izturīgu infrastruktūras iniciatīvas, samazinot neaizsargātību pret liela mēroga katastrofu riskiem. Šādi apdrošināšanas mehānismi ieņem izšķirošu lomu klimata pārmaiņu izraisīto katastrofu mazināšanā, nodrošinot finansiālu atbalstu riska mazināšanas stratēģiju īstenošanai un kļūstot par būtiskiem vadītājiem klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldīšanā. Šajā disertācijā ir veikti pētījumi par apdrošināšanas daudzpusīgo lomu indivīdu, kopienu un sabiedrības aizsardzībā pret dabas katastrofu radītājām finansiālajiem zaudējumiem. Pētījums cenšas sniegt visaptverošu izpratni par pieejamiem apdrošināšanas mehānismiem, kas darbojas kā riska pārneses un riska samazināšanas instrumenti. Apvienojot empīriskus pierādījumus, teorētiskās atziņas un gadījumu pētījumus, darbā tiek pētīta apdrošināšanas mehānismu lietošana pilsētu noturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām kontekstā. Disertācija sniedz ieguldījumu apdrošināšanas aktīvās lomas skaidrošanā katastrofu riska pārvaldībā, lai nodrošinātu politikas veidotājiem, apdrošināšanas kompānijām un pētniekiem vērtīgu ieskatu apdrošināšanas sistēmas optimizēšanā klimata noturīgākai un ilgtspējīgākai nākotnei. Pētījumu rezultātā īstenojot inovatīvu adaptīvo apdrošināšanas shēmu mehānismu, kas balstīts Beiesa uz pieeju, tiek izveidots Sistēmu Dinamikas modelis, lai novērtētu plūdu radītās sekas uz pilsētu Latvijas kontekstā. Šis modelis integrē apdrošināšanas sektora inovatīvu un aktīvu lomu, kurā apdrošināšanas kompāniju tieši iesaistās riska samazināšanas investīciju līdzfinansēšanā. Ar izveidotā modeļa palīdzību tiek novērtēta dabas katastrofu radītā ietekme, izmantojot varbūtības-ietekmes līkni plūdu radītajām ietekmēm. Modelis tiek lietots, lai izpētītu piedāvātā inovatīvā apdrošināšanas mehānisma dinamiku, īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uz dažādām plūdu riska varbūtībām. Visi minētie aspekti līdz šim vēl nav ietverti vienā novērtējuma rīkā apdrošināšanas nozarei. Izstrādātās pētījuma pieejas validācija gadījuma pētījumos ļauj saprast rīka ierobežojumus un stiprās puses. Disertācijas ievadā ir aprakstīta temata praktiskā nozīme attiecībā uz konkrēta pētījuma mērķiem, uzdevumiem un hipotēzēm. Pirmajā nodaļā tiek veikta literatūras analīze, izmeklējot galvenos aspektus, kas saistīti ar dabas radīto apdraudējumu definīciju, pilsētu un infrastruktūras noturību, un apdrošināšanas kompāniju lomu dabas katastrofu risku samazināšanā. Tajā tiek uzsvērti jauni rīki, piemēram, viedie līgumi, kas tiek ieviesti bloku ķēdes tehnoloģiju, un uzsvērta šīs tehnoloģijas galvenā loma apdrošināšanas mehānismos infrastruktūrai, kas atbilst kultūras mantojuma definīcijai. Otrajā nodaļā tiek apspriestas izmantotās pētījumu metodes, bet trešajā nodaļā ir izklāstīti rezultāti, kas iegūti no pētījumiem atbilstoši izvēlētajām pētījuma metodēm. Rezultātu nodaļa sniedz informāciju secinājumiem un rekomendācijām. Disertācijā tiek īpaši uzsvērts jauns apdrošināšanas mehānisms, kas balstīts uz Beiesa adaptīvo metodi un tēmē atrisināt ar plūdiem saistītus riskus un publiskajā pārvaldē. Šis mehānisms integrē viedos līgumus un tiek pārbaudīts gadījuma izpētē ar speciāli izstrādātu dinamisku novērtējumu rīku Latvijas kontekstā. Pētījumā 6 sasniegtās atziņas un rekomendācijas var tikt izmantotas, lai veicinātu apdrošināšanas nozares aktīvāku lomu katastrofu riska samazināšanas stratēģiju un mehānismu ieviešanā.