Lauksaimniecība ir 3. lielākā SEG emisiju nozare gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, un tā ir gan tiešā, gan netiešā veidā saistīta ar visām citām nozarēm, tostarp enerģētikas un transporta nozari. Šī pētījuma mērķis ir analizēt lauksaimniecības sektora esošo situāciju un definēt priekšnosacījumus sektora attīstībai ceļā uz oglekļsaistīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Šī disertācija ir pierādījums tam, cik kritiski svarīga ir vieda, ilgtspējīga lauksaimniecības pārvaldība, kuras pamatā ir atbildīgo personu pieņemtie likumi. Izmantojot šo darbu un izstrādātos modeļus turpmāko lēmumu pieņemšanā gan uzņēmumu, gan valsts līmenī, būtu iespējams celt lauksaimniecības konkurētspēju globālajā tirgū, samazinot tā atkarību nākotnē no valsts subsīdijām, vienlaikus mazinot tā ietekmi uz vidi un samazinot klimata pārmaiņas.