Mūsdienās daudzveidīgas pilsētu attīstības koncepcijas un stratēģijas ir vērstas uz dzīvojamās vides uzlabošanu, sociālo kontaktu veicināšanu un iekļaujošās vides veidošanu, pielāgošanos klimata pārmainām un ietekmes uz vidi mazināšanu. Lielmēroga dzīvojamie rajoni ir unikālās teritorijas, kurās pateicoties savam izvietojumam, plānojumam un citiem faktoriem, ir iespēja uzlabot dzīvojamās vides kvalitāti ar mūsdienu risinājumiem šādi risinot daudzus no globālajiem izaicinājumiem pilsētām. Mūsdienu pilsētu attīstību nepātraukti ietekmē dramatiskas ekonomiskās, sociālās un politiskās transformācijas. Šo izmaiņu ietekme uz LDZR ir bijusi nevienmērīga. Izteikti atšķirīga ir stuācija Rietumeiropas/Ziemeļeiropas pilsētās un Austrumeiropā. Daļa no definētajām LDZR problēmām ir kopīga visiem, - šos rajonus mūsdienās raksturo nepienācīgi koptas ēkas un ārtelpas, ēku zemā energoefektivitāte, problēmas ar ēku efektīvu apsaimniekošanu u.c. Saasinoties pretrunām starp LDZR raksturīgo telpiskās vides un mājokļu kvalitāti un mūsdienu iedzīvotāju izpratni, vēlmēm un gaidām saistībā ar kvalitatīvu dzīves vidi, rodas to pakāpeniskas degradācijas risks. Visdrīzāk ar milzīgām ārējām investīcijām, kas ļautu kompleksi atjaunot visu šo apjomīgo dzīvojamo fondu nevar rēķināties. Sadarbība, uzticēšanās stiprināšana, apkaimes kopienas veidošana, kopīga mērķa izvirzīšana vispirms nelielos projektos, tālāk palīdzēs vienoties arī lielu, finansiāli ietilpīgu projektu realizācijai.