Oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju samazināšana Eiropas Savienības ekonomikā ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politikas mērķiem. Elektroenerģijas nozare ir viena no nozarēm, kurā ir panākts būtisks progress SEG emisiju samazināšanā, savukārt transporta nozare joprojām rada ļoti ievērojamu daļu no tām, un progress to samazināšanā tiek uzskatīts par salīdzinoši pieticīgu. Transporta nozares elektrifikācija, veicinot elektrotransporta un ar to saistītās infrastruktūras attīstību, kā arī attīstot no elektroenerģijas ražotu sintētisko degvielu ražošanas nozari un infrastruktūru, no emisiju samazināšanas un izmaksu viedokļa tiek uzskatīta par daudzsološu politiku transporta nozarē. Plānojot šos soļus, ir jāizvērtē arī potenciālās problēmas, ko šāda attīstības tendence rada elektroenerģijas, kā arī citām saistītām tautsaimniecības nozarēm. Ir svarīgi identificēt elektroenerģijas ražotņu un infrastruktūras attīstības izmaksas, elektroapgādes sistēmas tehniskās pārvaldības tehnoloģiskos izaicinājumus, kā arī minēto attīstības tendenču mijiedarbību ar enerģijas tirgus darbību. Promocijas darbs, kas balstīts uz tematiski saistītu promocijas darba autora zinātnisko publikāciju kopumu, sniedz plašu un sistemātisku analīzi par specifiskiem pasākumiem elektroenerģijas un transporta nozarē. Promocijas darba mērķis ir izpētīt iespējamos vieglā un smagā transporta (t.sk. kuģu un aviācijas) dekarbonizācijas risinājumus, kas balstīti uz no atjaunojamiem energoresursiem ražoto elektroenerģiju (ieskaitot tās lietojumu sintētisko degvielu ražošanā), novērtējot to tehnisko un ekonomisko potenciālu. Promocijas darba ietvaros veiktā analīze pievēršas galvenokārt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotņu īpatsvara pieaugumam, tehnoloģisko risinājumu ietekmei uz enerģētikas un transporta nozares oglekļa emisijām, kā arī paredzamajām šo risinājumu sociālekonomiskajām izmaksām. Pētījumā ņemts vērā arī tas, ka lielu un sarežģītu politikas pasākumu īstenošanai nozīmīgs ir ne tikai šo pasākumu tehnoloģiskais un ekonomiskais pamatojums, bet arī būtisks sabiedrības atbalsts un līdzdalība tādu pasākumu īstenošanā, kuru nodrošināšanai ir divi svarīgākie priekšnoteikumi. Pirmkārt, tie ir pierādāmi sociālekonomiskie ieguvumi lietotājiem galapatērētāju līmenī, un otrkārt, sabiedrības vairākuma atbalsts valsts pārvaldes institūciju plānotās politikas praktiskai īstenošanai, ko veicina valsts pārvaldes institucionālā kapacitāte. Promocijas darba viens no uzdevumiem ir noskaidrot, vai transporta elektrifikācijas un sintētisko degvielu, kuras ražotas no elektroenerģijas, nozaru attīstība ir tehnoloģiski un ekonomiski pamatota Latvijas apstākļos un kāda ir šo nozaru attīstības scenāriju ietekme uz elektroenerģijas ražošanas jaudām un tirgus attīstību, enerģijas un galapatērētāju mobilitātes izmaksām, kā arī kopējo emisiju apjomu. Darba uzdevums ir arī noteikt iespējamos tehnoloģiskos un politiskos priekšnoteikumus, kas saistīti ar institucionālo spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu veiksmīgu pasākumu īstenošanu transporta dekarbonizācijai. Balstoties uz darba secinājumiem, sniegti ieteikumi elektroapgādes un transporta klimatneitralitātes politikas plānošanai. Pētījumam izvirzīta hipotēze, ka ir iespējama vieglā un smagā autotransporta dekarbonizācija Latvijā līdz 2050. gadam, dekarbonizējot vieglo transportu ar elektrifikācijas palīdzību un aizstājot fosilās degvielas smagā transporta sektorā ar sintētiskajām degvielām, kas ir ražotas no atjaunīgas elektroenerģijas. Minētās tehnoloģijas ir nepieciešams ieviest, īstenojot atbilstošus politikas pasākumus no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas un no elektroenerģijas ražotu sintētisko degvielu attīstības veicināšanai . Promocijas darbā izmantotās pētniecības metodes: sistēmdinamikas modelēšana, kas balstīta uz “Stella Architect” modelēšanas rīku; deterministisks ievades-izvades kompleksu energosistēmu modelēšanas rīks "EnergyPlan"; kā arī matemātiskā modelēšana ar skaitliskām tabulām un statistiskā analīze. Sistēmdinamikas modelēšana ļauj novērtēt dažādu politikas pasākumu cēloņsakarības un mijiedarbību, kā arī nozares attīstības tendences laika gaitā. EnergyPlan vidē veiktās modelēšanas mērķis ir prognozēt transporta elektrifikācijas pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem. Ar matemātisko modeļu palīdzību veikti aprēķini par elektromobilitātes izmaksām uz vienu galalietotāju, bet statistiskā analīze parāda vēsturiskās tendences korelācijā starp atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomiem un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, uz kuru pamata var prognozēt sagaidāmo elektroenerģijas cenu svārstību dinamiku nākotnē un papildu pieprasījuma avotu ietekmi uz cenu veidošanos. Pēc ievada 1. nodaļā sniegts pārskats par pētāmajiem jautājumiem, t.i., elektrifikācijas un sintētisko degvielu, kuras ražotas no elektroenerģijas, perspektīvām Latvijas apstākļos, elektroenerģijas un transporta nozaru iespējamām tehnoloģiskajām un ekonomiskajām sinerģijām, kā arī būtiskiem priekšnoteikumiem politikas ieviešanai, lai sekmētu pasākumu veiksmīgu īstenošanu, 2. nodaļā aprakstīta pētījumā izmantotā metodoloģija. 3. nodaļā sniegti pētījuma rezultāti, kas iegūti, balstoties uz iepriekš minētajām metodoloģijām, kas ļauj noslēgt promocijas darbu ar secinājumiem. Promocijas darba rezultāti ļauj secināt, ka līdz 2050. gadam ir iespējams dekarbonizēt smagā transporta nozari, izmantojot momentānos atjaunojamās elektroenerģijas pārpalikumus, lai ražotu sintētiskās degvielas un uzglabātu tās lielos apjomos, un no elektroenerģijas ražotu sintētisko degvielu uzkrāšana ļauj minimizēt elektrības importu. Savukārt vieglā transporta sektorā par perspektīvāko uzskatāma virzība uz elektrotransportu, kas ir sasniedzams mērķis, balstoties uz jau šobrīd prognozējamo AER elektroenerģijas ražošanas attīstību līdz 2050. gadam. Secināms arī, ka elektrouzlāde pozitīvi ietekmē tīkla noslodzi un investīciju atdevi, turklāt ātrā uzlāde sekmē tīklu optimizāciju- maksimumslodžu samazināšanu.