Raksta mērķis ir parādīt un ilustrēt atsevišķu izlokšņu aprakstu nozīmīgumu vs. faktu vispārinājumam dialektu atlantos. Kā metode izmantots atsevišķu faktu salīdzinājums dažādās dialektu atlanta daļās ar konkrētas izloksnes materiāliem, izmantojot publikācijas, runas ierakstus un sarunas ar izloksnes runātājiem vairāku gadu garumā. Salīdzinājumā izmantota augšzemnieku dialekta dziļā latgaliskā Ziemera izloksne, kur runā malēniešu variantu. Rezultāti pārliecina, ka dialektu atlantu materiāli nerāda pilnīgu kādas konkrētas izloksnes stāvokli mūsdienās. Par konkrētām izloksnēm un to lietojumu sociolingvistiskā skatījumā, par dažādu izlokšņu vai dažādu dialektu savstarpējo ietekmi un par radnieciskām parādībām atšķirīgu valodu dialektos varam konkrēti uzzināt tikai atsevišķu izlokšņu pētījumos un to rezultātu aprakstos, tādēļ ir nepieciešama valstiski finansēta apjomīga pētījumu programma, kas varētu būt arī daļa no kopīgas kaimiņvalstu dialektu pētījumu programmas, iekļaujot tajā ekspedīcijas, dialektologu diskusijas un kopīgas publikācijas. Mākslīgais intelekts ir rīks, kas jau šobrīd var palīdzēt dažādos strukturēšanas un klasificēšanas procesos arī dialektoloģijā. Tas attīstās, kļūstot arvien lietderīgāks, tomēr, kā rāda tā pašreizējie resursi, šis rīks jālieto atbildīgi un akadēmiski godīgi, pārliecinoties par datu uzticamību. Mākslīgā intelekta attīstība ir un būs stipri atkarīga no mūsu iepriekš veikto pētījumu rezultātu pieejamības. Raksta mērķis ir parādīt un ilustrēt atsevišķu izlokšņu aprakstu nozīmīgumu vs. faktu vispārinājumam dialektu atlantos. Kā metode izmantots atsevišķu faktu salīdzinājums dažādās dialektu atlanta daļās ar konkrētas izloksnes materiāliem, izmantojot publikācijas, runas ierakstus un sarunas ar izloksnes runātājiem vairāku gadu garumā. Salīdzinājumā izmantota augšzemnieku dialekta dziļā latgaliskā Ziemera izloksne, kur runā malēniešu variantu. Rezultāti pārliecina, ka dialektu atlantu materiāli nerāda pilnīgu kādas konkrētas izloksnes stāvokli mūsdienās. Par konkrētām izloksnēm un to lietojumu sociolingvistiskā skatījumā, par dažādu izlokšņu vai dažādu dialektu savstarpējo ietekmi un par radnieciskām parādībām atšķirīgu valodu dialektos varam konkrēti uzzināt tikai atsevišķu izlokšņu pētījumos un to rezultātu aprakstos, tādēļ ir nepieciešama valstiski finansēta apjomīga pētījumu programma, kas varētu būt arī daļa no kopīgas kaimiņvalstu dialektu pētījumu programmas, iekļaujot tajā ekspedīcijas, dialektologu diskusijas un kopīgas publikācijas. Mākslīgais intelekts ir rīks, kas jau šobrīd var palīdzēt dažādos strukturēšanas un klasificēšanas procesos arī dialektoloģijā. Tas attīstās, kļūstot arvien lietderīgāks, tomēr, kā rāda tā pašreizējie resursi, šis rīks jālieto atbildīgi un akadēmiski godīgi, pārliecinoties par datu uzticamību. Mākslīgā intelekta attīstība ir un būs stipri atkarīga no mūsu iepriekš veikto pētījumu rezultātu pieejamības.