Viens no Veselības Ministrijas misijas postulātiem ir “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus….” (VM, b.d.) . Latvijas Nacionālā plāna (LNAP, 2021.-2027.gadam), Latvijas sporta politikas pamatnostādnēs (LSPP) 2021-2027.gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2020-2027. gadam viens no prioritārajiem darbības virzieniem ir sabiedrības veselība, veselīgu dzīvesveida paradumu veicināšana, sabiedrības izglītošana veselīga dzīvesveida īstenošanas jautājumos, jo Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati norāda gan uz iedzīvotāju nepietiekamām fiziskām aktivitātēm, gan nepietiekamiem veselīga, sabalansēta uztura paradumiem, gan uz sasprindzinājuma, stresa un nomāktības gadījumu biežumu. Tas liecina, ka joprojām ir aktuāla tēma par veselīgu paradumu īstenošanu ikdienas dzīvē, dotajā rakstā konkrēti dati iegūti par studējošo veselīga dzīvesveida paradumiem un uztvertā stresa līmeni. Raksta mērķis ir analizēt 2019/20/21. studiju gadu COVID-19 pirmā un otrā viļņa laika posmos LiepU un RSU pedagoģijas un sporta jomas studentu studiju programmas studentu veselīga dzīvesveida paradumus un tās kopsakarības ar uztvertā stresa pašnovērtējumu.